Zinmais Nezinmaj

Raidījumā ceļosim medicīnas un ne tikai medicīnas vēsturē. Senatnē cilvēku prātos robežas starp ārstniecību, ticību pārdabiskajam un dabas spēkiem bija izplūdušas. To apliecina šamanisms - prakse, kuru piekopoši cilvēki teju visur. Kas bija šamanis, kādi bija šie senie rituāli, ko par to zinām un kādi dārgumi saglabājušies muzeju kolekcijās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Interesējaies arī, vai pagātnes šamanisma tradīcijas atdzimst arī šobrīd un cik uzticamas un autentiskas tās ir. Senatnē ārstnieciskos nolūkos tika veikta galvaskausa trepanācija jeb atvēršana Viena no senākajām ķirurģiskajām operācijām ir galvaskausa trepanācija, kad, urbjot vai kasot, tika atvērts galvaskauss. To veica gadījumos, ja cilvēkam bija kāda galvas trauma, vai arī, lai izdzītu ļaunos garus. Apbrīnas vērts ir fakts, ka pēc šīs šausminošās operācijas cilvēki izdzīvoja. Ko par trepanāciju vēsta Latvijā atrastie arheoloģiskie at

Logi mūsu ēkās ir viens no lielākajiem siltuma zudumu radītājiem. Ziemā tas nozīmē lielākas izmaksas apkurei, vasarā - karstums nāk iekšā un neļauj pilnvērtīgi atvēsināt telpu. Cietvielu fizikas institūta pētnieki ir radījuši logus, kuru pārklājums ļauj atvēsināt un uzturēt siltu ēku tad, kad to vajag. Kā tas izdevies, kādas tehnoloģijas izmantotas un vai šis varētu kļūt par labu risinājumu gan vēsā laikā, gan tveicīgā vasarā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pētnieki, kuru darbs ir saistīts ar šādu jaunu logu radīšanu. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs, akadēmiķis Juris Purāns, un šī paša institūta pētnieki Mārtiņš Zubkins un Boriss Poļakovs, kā arī uzņēmuma “AGL Technologies” tehniskais direktors Andris Āzens.

Kā zinātni var izmantot politiskām cīņām un vēl vairāk - kā zinātne kļūst par aizsegu interesēm ģeopolitikā. Šķiet, šis stāsts nav nekas jauns, jo arī pagājušajā gadsimtā valstis sacentās par atklājumiem kosmosā, bet lielā mērā tas palīdzēja spodrināt arī varas spalvas. Šoreiz noskaidrosim, kā zinātniskiem nolūkiem ar resursu un izrakteņu iegūšanu un kā politiskām interesēm var kalpot tādi pasaules reģioni kā Arktika un Antarktika. Reģions, kas īsti nepieder nevienam - "pasaules ledusskapis" - Arktika un Antarktīda. Politikas eksperti brīdina, ka Ķīnas intereses polārajos reģionos pieaug un dažkārt tās tiek slēptas zem zinātnes aizsega. Kam pieder polārie apgabali, kādus resursus tie sniedz, ko tur drīkst un nedrīkst darīt un kuras valstis tur kāro izvērst darbību? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas ārpolitikas institūts pētnieks Gints Jegermanis un Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.  

Tā nav zivs. Tas ir neparasts dzīvnieks, kas nav īpaši mainījies 380 miljonu gadu senā vēsturē. Mūsdienās – delikatese, un to zveja aizvien ir kultūrvēsturiska tradīcija dažos piejūras ciemos. Ko zinām par šiem apaļmutniekiem – nēģiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons. "Nēģis ir anadroma ceļotājzivs, tā ir zivs, kas barojas jūrā un nārsto saldūdeņos. Runa ir par upes nēģi," skaidro Kaspars Abersons. Pētnieks norāda, ka, runājot par nēģiem, ir divas skolas – viena tos pieskaita apaļmutniekiem, otra skola saka, ka tas nav gluži pareizi un dalīšanai pieiet citādi, sakot, ka zivis ir nevis sistemātiska vienība no akadēmiskās sistemātikas viedokļa, bet zivis ir bioloģiska vienība – ūdens organismi, kas dzīvo galvenokārt ūdeni, elpo galvenokārt ar žaunām, ir mugurkaulnieki un tiem ir locekļi bez locītavām. Nēģis šeit pilnībā iederas. "Arī no likuma viedokļa nēģis ir zivs. Pret viņu zvejniecības likums

Ārkārtīgi radošs, bet neredzams darbs, kura augļus aplūkojot, nemaz nenojaušam - kas te darīts, kurš to paveicis. Tā ir vēsturisko priekšmetu restaurācija. Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā skatāma izstāde “Cilvēka pieskāriens. Restauratoru darbu izstāde”, kas veltīta tieši restauratora darbam. Kā laika zoba iegrauztās senlietās "iepūst" jaunu dzīvību, izdarīt to prasmīgi un ar cieņu pret autoru un laikmetu, kad tas tapis? Un kā saglabāt šīs senās vērtības nākamajām paaudzēm, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Restaurācijas nodaļas vadītāja, stājgleznu restauratore-vecmeistare Ineta Augustina un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Keramikas, stikla un porcelāna restauratore-vecmeistare Jana Lībiete. Veco kino lenšu restaurācija Filmu  mazgā speciālā šķīdumā, tad lentu ieskenē datorā un tad sākas sarežģīts darbs, lai pielāgotu vajadzīgo krāsas toni un nepārkāptu to trauslo robežu, un restaurēto filmu nepārvērstu par pārlieku izskaistinātu darbu. Ielūkojamies apjomīg

Pēdējos gados mēs no jauna esam mācījušies mazgāt rokas, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar Covid-19, bet, protams, roku mazgāšana higiēnas nolūkos ir svarīga visos laikos un ne tikai vīrusu dēļ. Raidījumu Zināmais nezināmajā veltām tiem patogēniem, kuru vārds uz vīrusu un baktēriju fona, iespējams, izskan mazāk, taču to nozīme un dažkārt pat radītais posts var būt ne mazāk graujošs. Sēnes aug ne tikai mežā. Mazākās no tām, mikroskopiskās sēnes, ir sastopamas it visur. Un līdzīgi kā ar mušmirēm dažas no mikroskopiskajām sēnēm ir kaitīgas cilvēkam, radot gan mazus lokālus iekaisumus, gan nopietnus draudus cilvēka dzīvībai. Ko zinām par šīm sēnēm un kas ir patogēns "Candida Auris", kas strauji izplatās ASV? Par to stāsta pētnieki, kuri labi pazīst sēņu valsti, - Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un hepatoloģe, infektoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Zeltiņa.

Ir pavasaris, un tas ir līksmākais laiks dabā kaut vai tādēļ, ka klusuma vairs nav gandrīz nekur. Dzirdīgas ausis dabā saklausīs fantastisku koncertu, kurā cits citu pārdziedāt un sasaukt sacenšas visdažādākie putni. Daži no tiem ir estrādes zvaigznes, citi tikai svilpj un pīkst. Ķērkšana, griešana, kliegšana, klabināšana – šos un vēl citus apzīmējumus varētu attiecināt uz putnu veidotajām skaņām, un šīm skaņām ir arī dažādas nozīmes putnu dzīvē. Tieši tāpat kā cilvēks var izsaukties no prieka vai iekliegties dusmās, arī putnu emociju gamma var būt daudzveidīga. Kāpēc putni dzied un ko tie savā starpā runā, skaidro ornitologs Viesturs Ķerus. "Putnus nosacīti var dalīt divās lielās "kastītēs", kas ir dziedātāj putni un pārējie. Latvijas gadījumā ir vienkārši, ka putni, kas mācās dziesmas, visi ir zvirbuļveidīgi. Tie, kas nav zvirbuļveidīgie, tiem arī dziesmas, ne tikai saucieni, ir iedzimtas. Pasaulē kopumā ir arī nezvirbuļveidīgie, kas iemācās. Labs piemērs ir papagaiļi," atklāj Viesturs Ķerus. Mācīšanās p

Nesen radīts injicējams biomateriāls, kas ļaus sadziedēt sirds bojātos audus no iekšpuses. Kā zāļu piegādei, brūču dzīšanai un citām terapijām palīdz dažādi biomateriāli un kur tos ikdienā lietot varētu asinsvadu ķirurģijā? Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu visā pasaulē no sirds un asinsvadu slimībām mirst 17,9 miljoni cilvēku, un tas ir visizplatītākais nāves cēlonis. Diemžēl tā tas ir arī Latvijā, arī mēs visvairāk cilvēku - aptuveni 15 tūkstošus ik gadu - zaudējam sirds un asinsvadu slimību dēļ. Kā būtu, ja saslimšanas varētu risināt nevis ar ķirurģisku iejaukšanos, bet ar injicējamiem biomateriāliem, kas organismā dotos uz konkrētu mērķi, risinātu tur radušos veselības problēmu, un pacients tiktu glābts? Šādi soļi pasaulē jau pamazām tiek sperti, ar biomateriāliem pētnieki strādā arī Latvijā, tāpēc gribētos cerēt, ka tā patiesi ir nākotnes medicīna. Revolucionārs biomateriāls, kas dziedē audus no iekšpuses. Tā varētu raksturot Kalifornijas Universitātes Sandjego, ASV pētnieku

Tehnoloģiju atklājumi un plašā lietošana skrien pa priekšu mūsu spējām kontrolēt to, ko paši esam radījuši. Kādus riskus rada dažādi mākslīgā intelekta rīki un vai mēs ar esošo regulējumu spējam šos riskus ierobežot? Cilvēka spēja radīt un aizvien uz priekšu virzīt atklājumus un dažādus rīkus ir tiešām apbrīnojama. Cik ātri 21. gadsimtā vien divās desmitgadēs esam spējuši “aizlekt” uz priekšu - no pirmajiem plaši pieejamajiem mobilajiem telefoniem līdz rīkam mūsu kabatā, kas imitē mūsu balsi, samiksē sejas līdz nepazīšanai un tavā vietā uzraksta motivācijas vēstuli darbavietai. Bet vai paši tiekam līdzi tam, ko esam radījuši? Raidījumu veltām tehnoloģijām, par kurām sajūsmināmies, kuras atvieglo mums ikdienas soli un kuras vienlaikus sāk radīt satraukumu. Darba sanāksmju protokoli, kas vairs nav jāraksta, un iespēja izvairīties no klientu bieži uzdotiem vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Darbinieku produktivitātes celšana, ļaujot tiem pievērsties citiem pienākumiem, nevis slīgt rutīnā ar vienveidīgiem darb

Jupiters - šis fascinējošais milzis - ar 80 pavadoņiem un tikai 10 stundas garo diennakti bija labi zināms jau antīkajā pasaulē. Šai planētai veltīta unikāla misija, un turpmāko gadu laikā Eiropas Kosmosa aģentūras zonde “Juice” (Jupiter Icy Moons Explorer) ceļos līdz Jupiteram, lai uzzinātu, kas notiek uz šī gāzu milža un tā pavadoņiem. Aprīļa vidū no kosmodroma Franču Gviānā veiksmīgi startēja misija ar Eiropas Kosmosa aģentūras zondi “Juice”, uzsākot garu un sarežģītu ceļu līdz masīvākajai planētai - Jupiteram. Zondes ceļš līdz gāzu milzim ilgs astoņus gadus, bet rezultātā ir cerība uzzināt jaunu informāciju par dzīvības pazīmēm Jupitera sistēmā un ne to vien. Kāds būs šīs zondes ceļojums, ar kādām grūtībām tā varētu sastapties un cik ticami būtu iegūt jaunus datus par dzīvību Visumā, par to saruna ar zinātājiem kosmosa dzīlēs - astronomijas amatieriem un entuziastiem Intu Ķešānu, Raiti Misu un Annu Ginteri. Visi trīs bijuši arī starp tiem vairāk nekā 30 tūkstošiem visā pasaulē, kas vērojuši zondes start

Neiztrūkstoša telpa katrā sevi cienošā muižā visos laikos ir bijusi bibliotēka. Telpa, kas nav meklējama zemnieku būdiņās un kura ir teju kā simbols muižniecības centieniem "vingrināties inteliģencē". Ko lasīja, ko kolekcionēja, kā glabāja un kā ceļoja grāmatas muižās? Nesen klajā nākusi vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfija “Vidzemes muižas un to bibliotēkas”, kurā apkopota plaša informācija par šo bibliotēku lomu Latvijas kultūras attīstībā trīs gadsimtu garumā un raksturotas bibliotēku veidošanās tradīcijas Eiropā. Ko tad Vidzemes muižnieki lasīja un kā grāmatas nonāca muižu bibliotēku plauktos, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj monogrāfijas autore, vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma. Bērniem domātās grāmatas senākos laikos Vai pirmā grāmata latviešu bērniem bija Vecā Stendera “Bildu ābice”, vai tomēr kāds cits iespiests literārs darbs? Kādus stāstus un pasakas, domātas mazajiem lasītājiem, izdeva 19. gadsimta otrajā pusē, par to st

Patīk tas vai nē, bet nākotnē gaidāma intensīva migrācija - klimata pārmaiņas, bads konflikti un dabas stihijas ir tikai daži no iemesliem, kas liks cilvēkiem meklēt jaunas apmešanās vietas. Ko tas nozīmē Rietumu sabiedrībai un ko par sociālo noskaņojumu šajā "tautu staigāšanas laikā" ir izpētījuši zinātnieki, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj dažādības vadības eksperte, sociālantropoloģijas doktore Agnese Cimdiņa un Latvijas Universitātes  Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Kāpēc cilvēka prāts ir rezervēts pret jaunpienācējiem un svešo un kā šie prāta konstrukti un mantotās attieksmes ietekmē migrāciju pasaulē un mūsu attieksmi pret ieceļotājiem un izceļotājiem? Sabiedrības dažādība Amerikā Raidījuma pirmajā daļā šoreiz pārcelsimies uz Zemes otru malu pāri okeānam un uz sabiedrības dažādību paraudzīsimies Amerikā. Kopš brīža, kad pašreizējās ASV un Kanādas teritorijā ieradās ieceļotāji no Eiropas, attieksme pret Amerikas pamatiedzīvotājiem ir būtiski mainījusies -

Tas, ka mēs šo pasauli uztveram katrs nedaudz atšķirīgi, ir skaidrs. Lielisks apliecinājums tam ir strīdi un domstarpības, kas cilvēkiem var rasties uz līdzenas vietas par jebko. Taču ir situācijas, kurās prātu sāk jaukt ķermeņa spēja tulkot dažādus ārējos stimulus un te ir runa par ilūzijā. Dzirdes un optiskās ilūzijas nav tikai jauka izklaide, tās var kalpot kā lieliski piemēri uztveres pētījumos. Ko ilūziju uztvere stāsta par mums pašiem un atšķirīgo cilvēku uztverē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Medicīnas vēstures institūta docente Ieva Lībiete. RSU Anatomijas muzejā līdz 29. aprīlim skatāma izstāde „Skata punkti: par ilūzijām, uztveri un to, kādēļ mēs redzam  pasauli atšķirīgi. Izstādē var aplūkot itāļu zinātnieka Baindžo Pinnas (Baingio Pinna) un japāņu zinātnieka Akijoši Kitaokas (Akiyoshi Kitao

Asaras ir vārdi, kurus mūsu sirds citādi nespēj izteikt. Šis citāts lieliski raksturo šo tikai cilvēkam piemītošo īpašo spēju raudāt. Asarām ir īpašs sastāvs un tās ne velti poētiski dēvē par dvēseles spoguli. Tās ir grūti apspiest, grūti notēlot un tā ir "valoda", kuru saprot ikviens. Kā rodas asaras? Kāpēc cilvēki ir vienīgie zīdītāji, kas raud, kāpēc mēs raudam un kāpēc asaras ir tik neērtas sabiedrībā, skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa. "Bieži vien asaras vispār tiek asociētas ar to, viņas sagādā atvieglojumu. Bet es gribu uzreiz teikt ka tā gluži nav. Viņas var būt tiešām ļoti dažādas. Ir situācijas, kad asaru neesamība sagādā atvieglojumu un tieši otrādāk - asaras pašas par sevi var sagādāt vēl lielāku, piemēram, garastāvokļa kritienu," skaidro Marija Ābeltiņa. "Pie noteiktiem mentālās veselības traucējumiem, pie depresivitātes vai arī pie lielas trauksmainības, kas jau sasniedz tādu klīnisk

Jo ilgāku laiku mūsu tuvumā ir mīļdzīvnieki un mājlopi, jo vairāk iepazīstam to organismu īpatnības, slimības un arī ceļš uz to ārstēšanu kļūst raitāks. Te lielā mērā palīgā nāk dažādas tehnoloģijas, kuras ļauj gan ielūkoties dzīvnieku orgānu darbībā un skeleta sistēmā, gan iepazīt šūnu darbības procesus mikroskopā. Par dzīvnieku slimībām un traumu diagnostiku saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar veterinārārstiem Litu Konopori un Aleksandru Ozolu. Diagnostikas metodes ir līdzīgas, lai arī anatomiski un fizioloģiski dzīvnieki ir atšķirīgi. Sāpju un emociju izpausmes veidi ir daudz vieglāk atpazīstami cilvēkam, nekā dzīvniekam. "Dzīvnieks, atrazdamies barības ķēdē, ļoti labi izprot, ka viņa smilkstēšana, viņa sāpju izrādīšana viņam beigsies letāli. Tas vēsturiski nekur nav palicis. Slēpšanās zem vannas, zem gultas, mazāk parādīšanās, ir viena no pirmajām pazīmēm, ka kaut kas nav kārtībā," skaidro Lita Konopore. "Piemēram, kaķis, kuram nezinām, kas sāp, vai kas ir diskomforta cēlonis, viņš to ļoti ātri pa

Pavasaris šobrīd vilināt vilina doties dabā, taču pēdējos gados aizvien vairāk jūtam, ka mežos neesam vieni. Lielie plēsēji Latvijas dabā ir mūsu lepnums un vienlaikus arī posts. Visvairāk dzirdam par jaunpienācējiem mežos - lāčiem, ar kuriem cilvēki šad tad sastopas arī Latvijā. Pētnieki šobrīd apzina, kāda ir sabiedrības attieksme pret šiem lielajiem plēsējiem Baltijas valstīs, kā cilvēki vērtē lāču, lūšu un vilku populācijas pieaugumu. Kādas ir cilvēka attiecības ar plēsīgajiem dzīvniekiem savvaļā mūsu teritorijā un ko zinām par šo dzīvnieku dzīves apstākļiem Latvijas mežos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Agrita Žunna. Runājot par cilvēkiem, kas vienkārši dodas dabā to baudīt un iespējamo saskari ar lielajiem plēsējiem, Agrita Žunna atzīst, ka ir maza varbūtība sastapties ar vilkiem un lūšiem, jo lielākoties šie dzīvnieki ir ļoti piesardzīgi un viņi nevēlas ar cilvēku sastapties. "Ja arī esam ar kādu no viņiem sastapušies, ietu

Kas bija pirmais – cilvēks-gājējs vai cilvēks-skrējējs? Skriet un iet ir divi pašsaprotami stāvokļi cilvēka ķermenim, tūkstošiem kājas ir devušās pāri pasaulei, taču šis laikmets, kurā dzīvojam, visbiežāk tiek aizvadīts sēdus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē skriet, vai tas arvien ir pašsaprotams stāvoklis? Kādi fizioloģiski procesi notiek mūsu organismā, kad skrienam, kas ir veselīgāk – skriet vai iet un kāpēc mēs gūstam traumas, ja reiz skriešana ir cilvēka dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētnieks Edgars Bernāns. "Jo vairāk pirms treniņa negribas iet ārā slapjā laikā skriet, jo labāk jūties pēc tam. Tur ir kaut kādi psiholoģiskie mehānismi. Arī depresīvu noskaņojumu spēj mazināt šāda skriešanas aktivitāte, atzīst Edgars Bernāns. "Ja mums ir bēdīgā skolas laiku pieredze ar krosu, kur dabūjām aizdusu, tad liekas, ka visu laiku būs tā un mēs jutīsimies slikti. Kolīdz atrodam savu optimumu, kaut vai miksējot ar iešanu, iegūstam pozitīvos efektus. Jebkurš, kurš t

Ir ļoti daudz dzīvo organismu uz mūsu planētas, kas jau miljoniem gadus spēj vairoties veidā, kādu nekad nav izbaudījis cilvēks, proti, dējot olas. Olas dēja jau dinozauri un visticamāk arī dzīvnieki vēl senāk. Dēšana ir sens un visai parocīgs veids mazuļu laišanai pasaulē. Tas arvien ir pārsteidzošs process, kas pašu dzīvnieku starpā ir atšķirīgs, kāds izdēj tūkstošiem olu, cits - vienu un sargā to kā dārgumu. Kāpēc dzīvnieki dēj olas, kādas priekšrocības un kādus riskus sniedz dēšana, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Zivju mazuļu dzimšana Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas to sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts? Pasaules ūdeņos mīt  aptuveni 30 tūkstoši  zināmu zivju sugu un, ņemot vērā šo lielo daudzveidību, arī izdzīvošanas un pēcnācēju radīšanas mehānismi ir vairāki. Ir zivis, kas ikrus iznērš un neliekas par tiem ne zinis, ir tādas, kas gan ikrus, gan kāpurus,

Ja vien akmens spētu runāt, tā stāstītajam būtu grūti noticēt. Cik dažāda, atšķirīga un dinamiski mainīga ir bijusi planēta tās vairāk nekā četros miljardos gadu. Taču pētnieki šodien var šo to uzzināt par senas vēstures notikumiem, palūkojoties iežos. Kādi ir Latvijas teritorijas zemes dzīlēs atrodamie ieži, kādi reti minerāli ir atrodami un kāda ir to vēsture, stāsta Latvijas Universitātes Muzeja eksperte, ģeoloģijas doktore Vija Hodireva.    Laika joslas izplatījumā Kā atšķiras  pulksteņa laiks uz Marsa, kur diennakts, salīdzinot ar Zemi, ilgst 24 stundas un 37 minūtes, un Mēness laiks, kur 14 dienas ir nakts un 14  dienas – gaišs. Kā šiem laikiem var pielāgoties, piemēram, Starptautiskās Kosmiskās stacijas darbinieki, stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills. Protams, ka cilvēkam, kuram nav saistības ar kosmosa izpēti, ir gluži  vienalga, cik pulkstenis rāda uz minētajām planētām, bet tā kā jau gadiem ilgi astronomijas speciālisti pēta šos debess ķermeņus un interese par kosmosa

Ja uz sauszemes biologa darbs aizrit lauka darbos, pļavās, mežos vai laboratorijā pie mikroskopa, tad jūras biologiem neiztrūkstoša izpētes un ekspedīciju sastāvdaļa ir kuģi. Daži no tiem vēsturē palīdzējuši mainīt priekšstatu par visas planētas ģeogrāfiju, aizveda uz jauniem kontinentiem un veica apvērsumu sabiedriskajā domā. Citi savukārt ļāva tuvāk iepazīt tik maz pētīto okeānu pasauli un atklāt brīnumus, par kuriem ļaudis senatnē pat nenojauta. Arī mūsdienās okeānos peld īpaši izpētes kuģi - laboratorijas, kuras iepazīt tik mazzināmo ūdens pasauli. Kā noris darbs uz šādiem kuģiem un kādi ir ievērojamākie ekspedīciju kuģi pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone un zinātniskā institūta "Bior" vadošais pētnieks Didzis Ustups. Iepazīstam nākotnes medicīnas laboratorijas Jau šobrīd laboratorijas sniedz plašas iespējas agrīnā stadijā cilvēkiem atklāt dažādas saslimšanas. Raugoties nākotnē, uz laboratorijām liekam vēl lielākas cerības,