Sinopsis
Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.
Episodios
-
Viltota vai īsta romiešu monēta jeb vēstures artefaktu slēptie stāsti
08/12/2022 Duración: 43minPlecu pie pleca arheologi, vēsturnieki, ģeologi un ķīmiķi šķetina noslēpumus, kurus sevī slēpj arheoloģiski artefakti. Spilgts piemērs tam ir kāds Londonas un Glāsgovas zinātnieku pētījums par kādu senu romiešu monētu, kas ilgi uzskatīta par viltojumu. Tagad tās analīzes atvērušas jaunu lappusi antīkās Romas vēsturē. Kā arheologi, ģeologi, vēsturnieki un ķīmiķi šķetina vēstures artefaktu slēptos stāstus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeoloģe, Glāsgovas universitātes Elektromikroskopijas centra vadītāja Liene Spruženiece un arheoloģe, Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa. Liene Spruženiece pati ir piedalījusies pētījumā par senu romiešu laika monētu, kas visu laiku uzskatīta par viltotu. Viņa norāda, ka pēc gadu ilga pētījuma ir izvirzīta hipotēze, ka minētā monēta, kas attēlo imperatoru Sponsiānu, varētu būt īsta. Līdz šim monēta ir vienīgā informācija par šo imperatoru. Pētnieki atklājuši papildus pierādījumi, ka monēta varētu būt īsta. Liene Spruženiece skaidro, ka monētu uzskatīja par īstu
-
3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips
07/12/2022 Duración: 47minLielais hadronu paātrinātājs ir slavenākais no daļiņu paātrinātājiem un to darbina jau 12 gadus. Šīs iekārtas uzdevums ir atrast atbildes uz fundamentāliem pasaules jautājumiem no daļiņu fizikas skatupunkta. Taču krietni mazāka izmēra paātrinātājus lieto arī citās nozarēs. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki sadarbībā ar CERN, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. Tas izveidots pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieka Gunta Pikura dizaina, projektā I.FAST sadarbojoties vairākiem starptautiskajiem partneriem. Novembrī izgatavotais prototips pirmoreiz tika eksponēts starptautiskajā aditīvās ražošanas konferencē – izstādē "Formnext 2022", kas notika Frankfurtē, Vācijā. Kas paveikts un kāpēc paātrinātāji ir tik nozīmīgi arī medicīnā, skaidro RTU profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un RTU pētnieki Guntis Pikurs un Andr
-
Klimata pārmaiņas ietekmē arī darba vidi un to, kā strādājam
06/12/2022 Duración: 45minLai arī šobrīd aiz loga ir ziema un drīzāk sūdzamies par aukstumu birojā energotaupības dēļ, klimata pārmaiņas darba vidē sāk radīt problēmas tieši karstākajos gada mēnešos. Jau šogad fiksēti vairāki nāves gadījumi no pārkaršanas darba vietās karstuma viļņu laikā un, šķiet, ka šī vairs nav problēma tikai dienvidos, bet skar arī Eiropas vēsos reģionus. Nāve no pārkaršanas un jauni infekciju slimību uzliesmojumi ir lielākie izaicinājumi darba vidē Eiropā tuvākajā nākotnē. Klimata pārmaiņas ietekmē arī to, kā strādājam, īpaši smagi tas skar fiziskā un sociālā darba darītājus. Ko par to saka pētījumi, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Darba vide fabrikās 19. - 20. gadsimta mijā Man rītu agri jāceļas, Man saules nav tais istabās, Tur putekļi, tur lampas kūp, Tur lēni mana dzīve drūp, Tur nekas nav pārspīlēts un tā arī bija realitāte – par šim Raiņa rindām no dzejoļa ‘”Fabrikas meitenes dziesma” saka vēst
-
Snaudošie un aktīvie pasaules vulkāni
05/12/2022 Duración: 47minMierīgi un snaudoši, kā arī temperamentīgi un grūti prognozējami - tie ir vulkāni uz mūsu planētas, kas ir kā vārti uz planētas dzīlēm. Lai cik fascinējoši tie būtu, vulkāni ir arī pamatīgs drauds planētas dzīvībai. Pagājušajā nedēļā izvirda viens no lielākajiem aktīvajiem vulkāniem pasaulē - Mauna Loa, bet gandrīz gadu pēc Tongas vulkāna izvirduma aizvien pienāk jauni pētījumi par šī notikuma sekām. Cik daudzveidīga ir vulkānu pasaule un ko no tiem var sagaidīt nākotnē, skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Mēness rašannās teorijas Zemes vienīgais dabiskais pavadonis Mēness ir četras reizes mazāks par mūsu planētu, tas riņķo ap Zemi 27 dienas un septiņas stundās. Uz Mēness nav ūdens tvaiku, gaisa, vēja, nokrišņu, kā arī Mēnesim nav atmosfēras, jo tā gravitācijas spēks ir pārāk mazs, lai noturētu gāzes molekulas. Tā kā uz Mēness nav atmosfēras, tad cilvēkiem tā ir pavisam nepiemērota vide dzīvošanai. Bet mēs uz Zemes,
-
Bišu dzīvildze samazinās
01/12/2022 Duración: 42minCilvēka dzīve ir atkarīga no dažādiem pakalpojumiem, ko mums sniedz apkārtējā vide. Viens no šiem pakalpojumiem ir apputeksnēšana, bez kuras daudzu pārtikas produktu audzēšana būtu grūti iedomājama. Bites ir cilvēkam labi zināms kukainis jau izsenis, taču mainoties pasaulei mums apkārt mainās arī bišu dzīve. Laboratorijā turētu medus bišu dzīves ilgums sarūk uz pusi. Ko tas nozīmē biškopjiem un ko zinām par savvaļas apputeksnētāju veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, Augsnes un augu zinātņu institūta vadošais pētnieks Jānis Gailis un biškopis Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
-
Uz pasaules esam jau astoņi miljardi - kas tālāk?
30/11/2022 Duración: 43minNav otra tāda dzīvnieka kā cilvēks, kas spētu tik ātrā laikā apdzīvot planētu tik daudzskaitlīgi un intensīvi, vienlaikus pakļaujot sev teju visus dabas resursus. 15. novembris bija diena, kad cilvēku skaists pasaulē sasniedza jau astoņus miljardus. Tas ir pārsteidzoši, jo vēl pirms 100 gadiem tie nebija pat divi miljardi. Ne pandēmijas, ne bads un kari nav spējuši pēdējā gadsimta laikā apturēt šo straujo pieaugumu. Kamēr Āzijā, Āfrikā un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs iedzīvotāju skaits aug, rietumvalstis noveco. Ko tas nozīmē nākotnes sabiedrībai? Vai mūsu planēta spēj uzturēt tik milzīgu cilvēku skaitu un kāds ir noskaņojums sabiedrībās, kur ir lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē? Vai pārapdzīvotība ir risks un reāla problēma, vai sociālā un vides sistēma tiks galā ar tik lielu cilvēku skaitu, vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš un politoloģe, Ķīnas pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra B
-
Šūnu ikdienas "sarunas" cilvēka organismā
29/11/2022 Duración: 42minCilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Lai tik sarežģīts organisms kā cilvēks spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, kura šobrīd atrodas Bostonā (ASV) kā Fulbraita stipendiāte, un Una Riekstiņa, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā. "Pirmais, kas jāsaprot, ka mūsu šūnas nav vienpatņi. Ja mūsu šūnas būtu vienpatņi, mēs nevarētu eksistēt. Līdz to, lai mūsu organisms varētu eksistēt, mūsu šūniņām ir jābūt kā sabiedrībā, visu laiku jākomunicē, viņam visu laiku jāsaņem signāli, jāatbild uz signāliem," skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve. "Ja mē
-
Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. Stāsta vēsturnieks Ēriks Jēkabsons
28/11/2022 Duración: 42minKad runājam par Latvijas vēsturi, ar sabiedrības inteliģenci nereti saprotam politiķus, zinātniekus, radošo profesiju pārstāvjus un juristus. Latvijas valsts idejas nesēju vidu ir arī mazāk zināma sabiedrības daļa, proti, armijas virsnieki. Klajā nākusi vēsturnieka Ērika Jēkabsona grāmata, kas šoreiz veltīta latviešu virsniekiem Krievijas impērijas armijā līdz Pirmajam pasaules karam. Kāda bija šo virsnieku loma Latvijas valsts izveidē un kādi bija motīvi, karot Krievijas impērijā? Pētījumam par latviešu izcelsmes virsniekiem Krievijas armijā Ēriks Jēkabsons sācis vākt materiālus jau studiju laikos, jau iepriekš viņu interesējuši latviešu tautības virsnieki visās armijās - īpaši Latvijas, Vācijas, Krievijas arī ASV armijā. Tagad "mūža pētījums" rezultējies apjomīgā izdevumā. Plašāk stāsta Ēriks Jēkabsons. Latviešu dzīve 19. - 20. gadsimta mijā ASV un Austrālijā Apstākļi šādā jaunuzņemtā zemesgabalā diezgan apgrūtinoši, piemēram, vārīšanu un cepšanu izdara uz atklāta nometnes uguns, kur čuguna traukos to sab
-
Vilki, lūši, lāči - kāpēc dabai vajag plēsējus?
24/11/2022 Duración: 46minSavvaļas dzīvnieku un cilvēku attiecības vienmēr ir bijušas līdzatkarīgas un ne reti arī konfliktējošas, īpaši, jau runa ir par plēsīgiem dzīvniekiem. Cilvēks un plēsējs kāro vienu un to pašu medījumu, bet plēsēji nerespektē cilvēku novilktās robežas. Vilki, lūši, lāči - nevienam vien lauksaimniekam tie ir radījuši raizes un senatnē arī lielas bailes. Cīniņš ar plēsējiem cilvēku mudinājis pat atsevišķās vietās atbrīvoties no šiem dzīvniekiem pilnībā. Kādas tam ir bijušas sekas, kāpēc dabai vajag plēsējus un kāda loma dabā ir tādam dažkārt traucējošam dzīvniekam kā bebrs, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zoologs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku ēdienkarte Tas, ko lauva, žirafe vai eksotisks kukainis apēd savvaļā, ir atkarīgs no barībās pieejamības un prasmēm to sagādāt. Nebrīvē dzīvojošiem savvaļas dzīvniekiem barība sev nav jāgādā, taču aprūpētājiem ir jānodrošina savvaļai līdzīgs uzturs. Kā tas notiek Rīgas Zooloģiskajā d
-
Top ierīce, kas ļaus monitorēt elpošanas grūtības Covid-19 un pneimonijas pacientiem
23/11/2022 Duración: 43minTādi sabiedrības satricinājumi kā Covid-19 tuvinājuši zinātni ikdienas cilvēkam. Pievēršamies tehnoloģijām, kas radītas ārkārtas apstākļos Covid pandēmijas laikā, bet varētu būt noderīgas daudz plašāk. Šobrīd inženieri un ārsti plecu pie pleca strādā pie ierīces, kas ļautu monitorēt elpošanas grūtības Covid-19, pneimonijas un citu slimību pacientiem. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktors, vadošais pētnieks Dmitrijs Bļizņuks, Miega slimību centra vadītājs Artis Svaža un P. Stradiņa liniskās universitātes slimnīcas ārsts-endokrinolgs Svjatoslavs Kistkins.
-
Kopīgie resursi: vai atbildība par to izmantošanu pasaulē ir sadalīta godīgi
21/11/2022 Duración: 47minMēs daudz pēdējā laikā runājam par resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, proti, tos iegūt un patērēt tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Bet ko īsti nozīmē apsaimniekot resursus, kas pieder mums visiem? Absolūtais vairums dabas resursu pieder mums visiem - gaiss, ko elpojam, okeāns, kurā zvejojam, meži, zemes dzīles, zālāji un tā joprojām. Taču, vai atbildība par šiem resursiem un to izmantošana savam labumam pasaulē ir sadalīta godīgi*, vērtē pētnieki - Latvijas Universitātes lektors Elgars Felcis un Latvijas Universitātes docents Renārs Felcis. * Latvijas Zinātnes padomes projektā „Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība (Nr. lzp-2019/1-0319)" gūtās atziņas.
-
Klimata samits Ēgiptē: Vai Āfrika uzņemsies līderību klimata pārmaiņu risināšanā?
17/11/2022 Duración: 46minKopš Parīzes klimata līguma parakstīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Pa šo laiku pasaule ir piedzīvojusi graujošus temperatūras rekordus, vairākas dabas katastrofas, Covid pandēmiju un bruņotus konfliktus. Šajos turbulentajos apstākļos valstīm ir jāturpina sarunas, kā pielāgoties klimatam, kas tik strauji mainās. Kur gan labāk par to runāt, ja ne kontinentā, kuru šīs izmaiņas skar visai skarbi. Šogad klimata samits notiek Āfrikā - zīmīgi, ka tieši šis kontinents šobrīd izteikti cieš no klimata pārmaiņām un to radītās nevienlīdzības. Aptuveni 60% Āfrikas iedzīvotāju iztiku gūst nozarēs, kas ir pilnībā atkarīgas no klimata, piemēram, lauksaimniecība. Vai Āfrika uzņemsies līderību klimata pārmaiņu risināšanā un kas sagaidāms tuvākajā nākotnē klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs vides zinātņu doktors Jānis Brizga.
-
Sievietes politikā Latvijā 20. - 30. gados. Ar pētījumu iepazīstina Ineta Lipša
16/11/2022 Duración: 46minParasti, tuvojoties valsts svētkiem, daudz runājam par to, kā tika dibināta valsts un kādi bija tās lielākie izaicinājumi. Taču cik daudz zinām par to, kāda bijusi sieviešu loma Latvijas politikā 20. gadsimta sākumā un kādas vispār bija sieviešu tiesības, runājot par politiku un dažādām sabiedriskās dzīves aktualitātēm? Sievietes politikā aizvien nav pārstāvētas tikpat kuplā skaitā kā vīrieši, taču vēl pirms simt gadiem sieviete-politiķe bija nudien izņēmums. Kāda ir sieviešu politiķu vēsture Latvijā? Par to stāsta jaunākā Inetas Lipšas grāmata "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922-1934". Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. "Doma, rakstot šo grāmatu, bija skatīt tieši saeimu vēsturi no 1922. gada līdz 1934. gadam," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda Ineta Lipša. "Satversmes sapulci ievēlēja 1920. gadā un tajā strādāja sešas sievietes deputātes. 1922. gadā ir pirmās Saeimas vēlēšanās un tajā neievēl nevienu sievi
-
Specifiska lappuse PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana
15/11/2022 Duración: 48minZinātne ir bijusi pārmaiņu virzītājspēks visos laikos. Dzelzs priekškara aizsegā Padomju Savienībā norisinājās daudz slepenu darbību, par kurām arī mūsdienās zinām maz. Spiegošana bija viens no veidiem, kā režīms varēja būt lietas kursā par rietumos notiekošo. Aplūkojam specifisku lappusi PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana. Vai zinātne nepazina robežas arī tolaik un kādi slepeni izlūkošanas braucieni uz rietumiem notika tolaik? Kādas tehnoloģijas, preparātus un zināšanas padomju zinātnieki atveda atpakaļ? Stāsta ķīmiķis, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte. Padomju režīma represijas pret zinātniekiem Latvijai nonākot padomju varas gūstā 1940. gadā, sākās plašas represijas pret inteliģenci, un tās vidū bez šaubām bija zinātnieki. Ja vien zinātnieki nebija kreisi noskaņoti, tiem klājās grūti. Sarunā ar Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri aplūkojam dažādos okupācijas periodus Latvijā un kā tie uz ceļiem nospieda zinā
-
Latvijas zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu paildzināt ogu dzīvi
14/11/2022 Duración: 43minViena trešdaļa no saražotās pārtikas pasaulē tiek izmesta. Tas ir neticams apjoms, īpaši apzinoties, ka daļa šīs pārtikas ir ceļojusi tālu ceļu, audzēta, izmantojot daudz resursu un galu galā ir gana dārga. Viens no šādiem produktiem ir ogas - gardas, veselīgas, bet sezonālas un ātri bojājas. Diemžēl tonnām vērtīgo produktu nonāk izgāztuvēs pat nesasniedzot pircēju. Industrija jau sen meklē veidus, kā paildzināt ogu mūžu. Pašmāju zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu palīdzēt. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Rūpnieciskās mikrobioloģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Pāvels Semjonovs un un šī paša institūta zinātniskais asistents Sergejs Koļesovs. Ogas Latvijas purvos Purva augsne, kas ir pārmitra un barības vielām nabadzīga, ļoti patīk dzērvenēm un lācenēm, kā šīs ogas ir piemērojušās videi purvā un kāpēc ziedoši lāceņu ceri vēl neliecina par bagātīgu ogu ražu, skaidro purva eksperte, biol
-
Skandāli, kaislības un politika šķietami mierīgajā šaha spēlē
10/11/2022 Duración: 40minVēsture ir parādījusi, ka sacensība dažādās ar politiku it kā nesaistītās jomās var būt lielisks diplomāts vai tieši skatuve, kur notikt politiskajai cīņai bez pašiem politiķiem. Kosmoss, olimpiskās spēles un šahs - jomas, kurās sacensības starp spēlētājiem ir arī sacensība starp valstīm, režīmiem un varas grožiem pasaulē. Šoreiz pievēršamies šķietami mierīgajai un statiskajai šaha spēlei, politikai un kaislībām tajā. Stāsta šaha turnīru organizētājs Andris Tihomirovs. Kosmosa stacijas „Mir” loma politikā Kamēr uz zemes noritēja skandāli un sāncensība dažādās sfērās starp bijušām Austrumu un Rietumu bloka valstīm, tikām nosacīta draudzība pastāvēja kosmosā, proti, Krievijas orbitālajā stacijā „Mir”, kas darbojās 15 gadus. Tur kopā strādāja gan krievu, gan amerikāņu, gan ari citu valstu astronauti. Protams, ka konkurence valdīja arī kosmosa izpētē. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadu nogales, kad sākās izplatījuma iekarošana, sākās arī ASV un Padomju Savienības regulāri pierādījumi, kurš pirmais un kurš pār
-
Latvijas Universitātes Astronomijas observatorijai - 100
09/11/2022 Duración: 44minLatvijai nav savu lielo raķešu, astronautu un lielo kosmosa izpētes centru, taču arī Latvijā astronomijai ir spēcīgas tradīcijas. To apliecina arī Latvijas Universitātes Astronomijas observatorija, kurai šogad ir simtā jubileja. Pulksteņu istaba, Frīdriha Candera instrumenti, zvaigžņu globuss un vesels lērums citu, senu astronomijas instrumentu - tie visi glabājas Latvijas Universitātes telpās un stāsta par astronomijas zinātnes dzimšanu Latvijā. Kas LU Astronomijas observatorijā dažādos laikos novērots un kas tajā skatāms mūsdienās, stāsta LU Muzeja krājuma glabātāja palīdze Gunta Vilka. Simtgadē atklāts Astronomijas vēstures muzejs bijušajās Astronomijas observatorijas telpās, LU ēkā Raiņa bulvārī 19. "Tajā pašā dienā mēs saņēmām Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli par to, ka ekspozīcijas sastāvā esošā pulksteņu istaba ir novērtēta kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis," skaidro Gunta Vilka. Kā būtiskākos muzeja apskates objektus Gunta Vilka min tieši pulksteņu istabu, kas ir pirmais
-
Iepazīstam zivju evolūciju: Senās Baltijas jūras zivis
08/11/2022 Duración: 47minZivis ir tik atšķirīgs organisms no mums, cilvēkiem, tomēr tās apdzīvo šo planētu daudzskaitlīgāk un arī senāk. Zivis izsenis ir bijušas cilvēku uzturs un arī apbrīnotas, jo reti kurš organisms spējis tik unikāli pielāgoties dzīvei uz zilās planētas, kā zivis. Zivis mīt uz šīs planētas krietni ilgāk nekā sauszemes iemītnieki, taču cik senas ir Baltijas jūras zivis un kādus seno zivju atradumus mums sniedz Devona laika atsegumi? Iepazīstam zivju evolūciju! Skaidro ihtiologs, zinātniskā institūta "BIOR Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis un paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītājs Ervīns Lukševičs. Zivis seno cilvēku uzturā Līdakas, plauži, sami, zandarti, sapali – tās bija zivis, kas dominēja ēdienkartē pirms desmit un astoņiem tūkstošiem gadu to cilvēku uzturā, kas dzīvoja pie Burtnieku un Lubānas ezera, un tagadējā Ventspils un Tukuma novadā. Tas ir dabiski un saprotami, ka zivis bija vienas no pamatuztura sastāvdaļām, jo tolaik cilvēki iekārt
-
Nobela prēmija medicīnā piešķirta par senā cilvēka genoma pētījumiem
07/11/2022 Duración: 46minNobela prēmija piešķirta zviedru paleoģenētiķim Svantem Pēbo. Viņš pētījis seno cilvēku genomu, nākot klajā ar ļoti interesantiem atzinumiem par neandertāliešiem un Homo Sapiens. Ko zinām par mūsu priekštečiem? Ko esam mantojuši no cilvēkiem, kas šo planētu apdzīvoja cilvēces pirmsākumos? Vai pētot seno cilvēku genomu, varam ko būtisku uzzināt arī par mūsdienu cilvēka fizioloģiju, skaidro antropoloģe Aili Marnica un Rīgas Stradiņa universitātes emeritētā profesore Erika Nagle. 67 gadus vecais Pēbo, kurš ir viens no paleoģenētikas dibinātājiem, sekvencējis neandertālieša genomu un atklājis hominīnus denisoviešus. Pēbo pētījumi arī apliecinājuši, ka gan neandertāliešu, gan denisoviešu gēni sastopami mūsdienu cilvēkos. "Parādot ģenētiskās atšķirības starp visiem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem un izmirušajiem hominīniem, viņa atklājumi sniedz pamatu pētījumiem par to, kas mūs padara unikālus kā cilvēkus," sacīts Nobela prēmiju komitejas paziņojumā. "Šai senajai gēnu plūsmai līdz mūsdienu cilvēkiem ir fiziol
-
Krievijas ekspansija un intereses Eiropā no viduslaikiem līdz mūsdienām
03/11/2022 Duración: 50minKrievijas izvērstā kara darbība Ukrainā no jauna mudinājusi vēsturniekus stāstīt un skaidrot sabiedrībai arī Krievijas vēsturi. Tam veltīta arī konference Latvijas Kara muzeja un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference, kurā īpaša uzmanība pievērsta tām Krievijas vēstures lappusēm, kas saistītas ar karu, Krievijas varas interesēm un ekspansiju Eiropā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Šnē un vēstures doktors, Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs. Andris Šnē norāda, ka konferences pamatdoma ir pievērst sabiedrības, interesentu un pētnieku uzmanību aspektiem, kas saistīti gan ar šodien aktuālo ģeopolitisko situāciju, gan pagātnes notikumiem. Jautājumiem par to, kādas ir veidojušās attiecības starp Krieviju un kaimiņvalstīm varam izsekot jau kopš viduslaiku sākumposma līdz mūsdienām. Tās lielā mērā bijušas balstītas uz ek