Zinmais Nezinmaj

Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM)  izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna apģērbam, kas bija 1960.-70. gadu modes kliedziens. Plašāk stāsta LNVM pārstāvji - izstādes veidotāji - Jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis un šīs nodaļas galvenā krājuma glabātāja Agnija Cigelniece, kā arī māksliniece Anna Aizsilniece, kuras kolekcija ir skatāma izstādē. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju”, stāsti par to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja. Vienlaikus izstādes vēstījumam ir daudz dziļāks 20. gs. otrās puses Latvijas un pasaules kultūrvēstures konteksts – tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā. Klātesošs ir arī tāl

Vai garās stundas, ko "geimeri" pavada datora ekrāna priekšā, var sniegt pienesumu ģenētikā, bioloģijā un astronomijas pētījumos? Zinātnieki jau šobrīd aktīvi izmanto datorspēļu fanu aizrautību pētījumiem. Raidījumā par to LU Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo un Latvijas Spēļu veidotāju asociācijas dibinātājs Elviss Strazdiņš.

Ar cilvēka aci lūkojoties, simetrija ir estētiska un viegli saprotama pasaules kārtība. Bet, kāpēc dabā ir simetrija? Vai tas ir vienkāršs veids, kā evolūcija nodrošina atkārtotību dabā un vai daļiņu fizikā arī varam runāt par simetriju? To pārrunājam ar Tartu universitātes profesoru, Latvijas Universitātes asoc. profesoru, biologu Indriķi Kramu un LU profesoru, fiziķi Mārci Auziņu.

Saules sistēma šķiet labi zināma un tuva cilvēcei uz planētas Zeme. Tomēr interese arvien ir liela, tostarp par Saules sistēmas tālākajiem objektiem. Saules sistēmas septītā planēta Urāns ir neparasts īpatnis - tā rotē ačgārni un ir maz pētīta un izzināta, bet tieši šādi ledus un metāna gāzu milži ir bieži sastopamas Visumā. Kādas misijas Urāna izpētē varētu gaidīt nākotnē, vērtē "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere.

Ielūkoties nezināmajā, ielūkoties nākotnē - tas ir bijis cilvēka vilinājums visos laikos. Senatnē to darīt ļāva dažādas reliģiskas un arī mistiskas prakses, tostarp pareģošana un zīlēšana. Vai sabiedrības attieksme pret šādu nākotnes izzināšanu bija viennozīmīga arī senatnē un kā darbojās pareģošanas amata lietpratēji?  Latvijas Universitāte laidusi klajā jaunāko profesora Valda Segliņa grāmatu, kas veltīta aizraujošam tematam - pareģošanai, zīlēšanai un orākuliem antīkajā pasaulē. Kādi mīti par orākuliem ir dzīvi mūsdienās un kāda bija orākulu loma antīkas pasaules politiskajā un ikdienas dzīvē, skaidro grāmatas autors LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš. Zinātniskā monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei antīkajā pasaulē. Tā nav viennozīmīgi vērtējama, kamēr netiek analizēti avoti – nepastarpinātas liecības. Lai arī senie teksti ir nepilnīgi, vienpusīgi un subjektīvi, tie ir apzināmi un izvērtējami. Darbā sistemātiski apskatītas

Lai arī pēdējos gados daudz runājam par attālināto darbu, arvien ir daudz cilvēku, kuri darba dēļ dzīvo kā uz koferiem. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki turpmāko trīs gadu laikā pievērsīsies darba mobilitātes pētīšanai - kā cilvēku izceļošana darba dēļ ietekmē viņu attiecības ar palicējiem dzimtenē un ko no tā var secināt par darba vidi. Kāpēc šāds pētījums ir būtisks, kas ir šīs "ceļojošās profesijas" un kāda ir to specifika, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantrologs Klāvs Sedlenieks un sociālantropoloģe un Sociālantropoloģijas studiju programmas vadītāja Ieva Puzo. "Šis pētījums izriet principā no tā, ko mēs novērojam, kas notiek ar mūsu kolēģiem, akadēmiķiem sākotnēji," ar pētījumu, kurš tikko aizsācies, iepazīstina Klāvs Sedlenieks. "Tas ideālais stāvoklis pēdiņās ideālais, kurš tiek iestrādāts arī dažādās rīcībpolitikās un tādos principos, kā būtu jāveido akadēmiskā personāla politika, balstās uz ideju par to, ka akadēmiķiem nevajadzētu aizsēdēties vienā vietā, vaja

Klimatam mainoties, sāk mainīties arī dažādas ekosistēmas, un vieni no pirmajiem, kas ziņo par izmaiņām mums tuvākos reģionos, ir pētnieki Arktikā. Pēkšņi izzūdoši ezeri, zemes iegruvumi, mozaīkai līdzīgi mitrāji, kas parādās pēkšņi - Arktikas reģionā kūst mūžīgā sasaluma zonas. Kas ir pamatā ģeoloģiski dinamiskiem procesiem mūžīgā sasaluma teritorijā un ko tas nozīmē vietējai dabai, vērtē ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters. Karsta kritenes Latvijā Karsta kritenes ir zemes iegruvumi, kas veidojas virsmas vietās, kur pazemē ir izveidojušies tukšumi. Šādas kritenes ir sastopamas visos kontinentos un arī Latvijā tās ir sastopamas Skaistkalnē, Allažos un arī citviet. Kā notiek šo kriteņu veidošanās un vai tās apdraud cilvēku saimniecisko darbību? Vienkārši sakot – zemes iebrukums, tomēr, kā vēlāk teiks Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs un biedrības  „Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols, katrai iedobei un  iegrimei dabā ir sava izcel

Medicīnisko sejas masku ir ieteicams mainīt ik pēc dažām stundām. Tikpat regulāri ieteicams dezinficēt rokas un arī regulāri ir jālieto paštesti. Šie epidemioloģiskie risinājumi COvid-19 pandēmijas paturēšanai ļāva regulēt saslimstību, bet vienlaikus radījuši neskaitāmas tonnas medicīnas atkritumu. Nu jau pandēmija sāk pamazām atkāpties, ierobežojumi ir mazinājušies, bet medicīnas atkritumu kalni tik ātri nepazudīs. Kur tālāk nonāk izlietotās sejas maskas, testēšanas materiāli, cimdi un citi aizsargtērpi un kā šos atkritumus apsaimnieko, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga un šī institūta pētniece Beāte Zlaugotne, uzņēmuma "BAO" pārstāvis, ķīmiķis Guntis Pužulis un uzņēmuma "Lautus" pārstāve Sandra Eglīte.  

Norises dabā mēs redzam ik dienu, taču šie novērojumi kalpo ne tikai, lai sekotu līdzi laika apstākļiem un gadalaiku maiņai. Novērojumi palīdz arī zinātnei sekot līdzi cikliskumam un izmaiņām dabas procesos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā Viena diena Latvijā 30. aprīlī, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus. Par akciju stāsta zibakcijas koordinatore Latvijas Universitātes vadošā pētniece  Gunta Kalvāne. Gunta Kalvāne skaidro, ka zibakcijas mērķis ir fiksēt dabas novērojumus vienā konkrētā dienā. Tas būs 30. aprīlis, jo arī pagājušajā gadā zinātnieki aicināja sūtīt fotogrāfijas tieši šajā datumā. "Zibakcijas mērķi ir pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā, būt vērīgiem. Otrs - palīdzēt zinātniekiem," norāda Gunta Kalvāne.  "Jūsu iesūtītas fotogrāfijas ļaus salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā," turpina pētniece. "Lai arī mums šķiet, ka Latvijas teritorija ir mīļa un neliela, tad attiecīb

Tūkstošiem gadus senus vēstures pieminekļus var šķist, ka esam zaudējuši nākamajām paaudzēm, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj tos ne tikai restaurēt un saglabāt, bet arī radīt virtuālu ekskursiju tūkstošiem gadu senā pagātnē. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki veido virtuālās realitātes modeli kādai senai arābu pilsētai tuksnesī, no kuras palikušas vairs tikai drupas. Kāda ir tehnoloģiju loma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Māris Kaļiņka un UNESCO eksperts un SIA "ARCHItrāvs" izpilddirektors Bruno Deslandes. Iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja 3D printēšana ir jau kādu laiku lietots jēdziens, un iespējas kaut ko izprintēt šādā ceļā tikai palielinās. Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas 3D betona drukāšanas laboratorija, un tas nozīmē, ka, iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja. Kādi soļi būvniecībā ar 3D printēšanu paveikti līdz šim un uz ko virzāmies? 3D printēšanu var skatīt analoģijā

Nesen raidījumā runājām, kā putnu uzskaitē palīdz dažādas tehnoloģijas, savukārt šoreiz pievēršamies zīdītājiem. Pārnadži, īpaši stirnas, ir Latvijas mežos bieži sastopami dzīvnieki, taču, kā to skaitu uzzināt konkrētāk? Lai noskaidrotu, cik pārnadžu dzīvo Latvijas mežos, pētnieki izmanto visus iespējamos, sākot ar īpašiem mikrofoniem, kas ieraksta meža skaņas, gan video, gan droniem. Iepazīstam, kā mežu novērot ļauj dažādas iekārtas, ko tajās var ieraudzīt un kāds ir šīs uzskaites mērķis. Stāsta Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un pētnieks Alekss Vecvanags. Ukrainas dabas dārgumi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ir aplūkojama ekspozīcija par Ukrainas dabas vērtībām. Kā teikts muzeja informācijā: "Laikā, kad kultūras un dabas mantojums Ukrainā tiek iznīcināts, vēlamies atgādināt, kas tiek glabāts muzejos visā pasaulē. Arī pie mums." Iepazīstinām ar augu ekspozīciju - mietsvielām bagātu pīlādzi, krāšņu peoniju un krokaino cūceni - augu, kas atgādina kazeni. Ar izstādi iepazīstin

Covid-19 ierobežojumu atcelšana neviļus liek sabiedrībai atslābt. Taču vai šāds atslābums nozīmē, ka pandēmija ir beigusies. Vai pandēmijas beigas epidemiologu datos sakrīt ar pandēmijas beigām mūsu sajūtās?  Kā beidzās mēra epidēmija, spāņu gripa un citas sērgas senatnē, kurš izlēma, ka epidēmija beigusies, un kāpēc un kā mūsdienās nosaka, ka epidēmijas un pandēmijas beigušās, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete un epidemiologs Ņikita Trojanskis. Pandēmijas laiks saasināja spriedzi sabiedrībā Teju ikvienā draugu, radu, kolēģu lokā ir virmojušas diskusijas par Covid-19 izcelsmi, izpausmēm, ārstēšanu, vakcinēšanos, bet visnežēlīgākā vārdu apmaiņa noteikti notikusi interneta vidē. Vai ir pamats domāt, ka sabiedrība pandēmijas laikā kļuvusi agresīvāka un kā pēc tā? Agresija allaž bijusi interneta diskusijās, komentāru vietnēs kā viena no galvenajām reakcijām, kas ietver gan dusmas, gan aizvainojumu, netaisnības  izjūtu, riebumu, ai

Pavasaris ir priecīgs laiks tiem, kuri gaida atgriežamies gājputnus. Šobrīd jau Latvijas mežos un laukos ieradušās vairums no mūsu zemē ligzdojošām migrējošo putnu sugām. Kā putniem klājas, migrējot lielus attālumus un ligzdojot ļoti atšķirīgās vidēs, - tas ir būtisks jautājums, lai izprastu putnu dzīvesveidu, kā arī, lai noskaidrotu potenciālos riskus putnu migrācijā. Pašmāju pētījumā par mājas strazdu migrāciju izmantota unikāla metode. Par pētījumu un to, kā tehnoloģijas ļauj izsekot putnu ceļam starp mītnes zemēm, stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas insitūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Oskars Keišs. Putni var saindēties ar svinu no medību munīcijas Saindēšanas ar svinu, neapšaubāmi, ir problēma un, pieaugot informācijas apjomam, kas ir mūsu rīcībā, arvien vairāk pārliecināmies, ka tā ir problēma arī lielajiem plēsējiem, kas ir sastopami Latvijā, saka ornitologs Jānis Ķuze. Svins ir smagais metāls, par kura toksiskajām īpašībām pārsvarā tiek runāts saistībā

Notiekošais Ukrainā ir kara noziegumi. To norāda daudzi eksperti, analizējot baisās slepkavības, ko pret ukraiņu tautu vērš Krievijas karaspēks. Taču, vai šādi noziegumi vienmēr rezultējas ar sodu,  vai noziedznieki, kas nogalina, izvaro, spīdzina un zog, saņems sodu vai tomēr paliks nesodīti? Kā šādus noziegumus vai izpētīt vidē, kur ir uz soļa ir ložu šāviņi un bumbu sprādzieni? Kā darbojas kara tiesas, kas ir kara noziegumi un ko par kara tribunāliem var lasīt 20. gadsimta vēstures lappusēs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Uldis Ķinis. Humors kara laikā Ar smiekliem pret vardarbību – to zinām jau no Jaroslava Hašeka grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Otrā pasaules kara laikā par Hitleru un Musolīni atļāvās paņirgāties komiķis Čārlijs Čaplins, izveidojot komēdiju „Lielais diktators”. Tagad Ukrainas kara laikā ik dienu sociālajos tīklos tiek pārsūtīti neskaitāmi joki par Putinu un Krievijas armiju. Karš nav smieklīgs, ciešanas, bads nāve – tas nav nekas jautrs, bet tad kāpēc šādās smagās s

Plasmasa ir kļuvusi par ierastu un ikdienā neaizvietojamu materiālu, ka nav pārsteidzošas ziņas par plastmasas klātbūtni it visur - augsnē, ūdenī, dzīvniekos un arī cilvēkos. Pirms dažiem gadiem mikroplastmasa tika atrasta cilvēka placentā, nesen Nīderlandē veikts pētījums apstiprina mikroplastmasas klātbūtni cilvēka asinsritē. Ja reiz no mikroplastmasas nevaram izvairīties un tā jau ir iekļuvusi cilvēka organismā, aktuāls ir jautājums, kā tā ietekmē cilvēka veselību? Raidījumā diskutē Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Mikroplastmasas mums apkārt ir daudz un atpakaļ ceļa diemžēl nav. "Mēs neiekāpsim 50 gadus atpakaļ un būsim tad apzinīgi ražojot un lietojot plastmasu. Pat ar visiem stabiliem materiāliem, kas lēti un labi pielietojami, tas ir plastmasas bonuss, bet tā pārāk lielā lietošana mums visur apkārt," vērtē Ieva Putna-Nīmane. Galvenie virzieni ir skaidri par mikroplastma

  Zinātniekus nodarbina jautājumi par sen izzudušu vai šobrīd uz izmiršanas sliekšņa esošu dzīvnieku "atdzīvināšanu", izmantojot ģenētikas tehnoloģijas un klonēšanu. Izzuduši, izmiruši dzīvnieki varētu šķist kā pagātnes liecība, kuru sastapt varēsim tikai senos nostāstos vai fosīlijās. Taču 21. gadsimta ģenētikas tehnoloģijas metušas izaicinājumu kam tādam, kas vairumam no mums pat sapņos nav rādījies, - atdzīvināt izzudušus dzīvnieku. Cik ļoti šie centieni ir pamatoti un realizējam, kādus senos dzīvniekus varētu atgriezt mūsu vidē - cik reāli mums nākotnē atkal redzēt mamutus, Tasmānijas tīģerus un varbūt pat dinozaurus, skaidro un vērtē Latvijas Universiātes profesors, mikrobiologs, ģenētiķis Īzaks Rašals. Gēnu zinātnes ceļi Padomju Savienībā „Tātad, biedri, kas attiecas uz teorētiskām nostādnēm bioloģijā, tad pa­domju biologi atzīst, ka Mičurina nostādnes ir vienīgās zinātniskās nostād­nes. Veismanisti un viņu piekritēji, kas noraida iegūto īpašību iedzimtību, nepelna, lai ilgi pie viņiem kavētos. Nākot

Mūsu planēta miljoniem gadu laikā piedzīvojusi gan mežonīga karstuma viļņus, gan aukstumu, gan dinozauru ēru, gan absolūtu iznīcību. Visos šajos šķietami lēnajos un tomēr dinamiskajos apstākļos ir auguši augi. Krietni citādi, nekā tie, ko šodien redzam sev apkārt. Kā dažādas augu formas mainījās evolūcijas gaitā, pielāgojoties apstākļiem un kā izskatījās tropiskie meži Eiropā un meži Grenlandē un Antarktīdā? Seno augu attīstību dažādos vēstures periodos palīdz iepazīt paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs. Priesteris un dabas zinātņu skolotājs Jāzeps Fedorovičs Jāzeps Fedorovičs Ilūkstes tuvākās un tālākās apkārtnes floras izpētei veltīja kopumā 33 sava mūža gadus. Savus pētījumus Fedorovičs veica ciešā sadarbībā ar tālaika pazīstamākajiem Lietuvas botāniķiem, tā par lietuviešu dabas pētnieku stāsta botāniķis Uvis Suško, kurš vairāku gadu laikā ir pētījis  un vācis materiālus par Jāzepu Fedoroviču.  Priesteris un dabas zinā

Karš Ukrainā uzskatāmi parāda nežēlību un iznīcību, ko nes līdzi bruņoti konflikti - cieš cilvēki, tiek izpostītas ēkas, infrastruktūra un arī daba. Pēdējās nedēļās dzirdami arvien vairāk izmisuma saucienus no Ukrainas vides aktīvistiem, stāstot par sekām, kuras šīs valsts videi un dabai radījusi kara darbība. Piesārņojums no karadarbības, ugunsgrēki pilsētās un ārpus tām, nefunkcionējošas iekārtas un bažas par ievērojamu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Kāds bija vides stāvoklis Ukrainā pirms 24. februāra un kādas sekas Ukrainai videi un dabai radīs šis karš ilgtermiņā? Pasaules dabas fonda biroja Ukrainā pārstāves Inna Hohas komentārs un saruna ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti. Karu ietekme uz Latvijas dabu 20. gadsimtā Aizvadītā gadsimta karu sekas tieši dabas teritorijās Latvijā ir maz pētītas. Taču ir skaidrs, ka karš līdzās noziegumiem pret cilvēci ir nesaudzīgs arī pret dabas un kultūrvēstures objektiem. Pagājušā gadsimta karadarbībā iznīcinātās ainavas vai ierakumi mežu masīvos

Miljards gadu - šajā posmā no Lielā sprādziena caur visaptverošu tumsu sāka veidoties Visums, kādu pazīstam šodien. Milzīgs skaitlis, tomēr tas ir bijis tikai īss posms Visuma bērnībā. Cilvēkam prātam grūti aptverami procesi norisinājās izplatījumā, taču pamazām, solīti pa solītim astronomi vāc kopā lielo Visuma rašanās puzli un pirmajam miljardam gadu ir īpaši svarīga loma Visuma vēsturē. Kas notika Visuma bērnībā šajā periodā, kad meklējami pirmsākumi zvaigznēm, galaktikām un melnajiem caurumiem, atklāj Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Magnētisko vētru ietekme Pēdējo mēnešu laikā zemi ir skārušas vairākas spēcīgas magnētiskās vētras, ko izraisa uzliesmojumi uz saules. Vētru ietekmē bieži ir vērojamas ziemeļblāzmas, bet tā ir skaistā šo saules vētru puse, nepatīkamāka ir ietekme uz dažādām sakaru un elektroierīcēm. Kāpēc pazūd elektrība, pavadoņi sadeg orbītā un kā izpaužas saules ciklu aktivitāte, skaidro  Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta kosmosa fizikas prof

Tāpat kā māja balstās uz pamatiem, pieauguša cilvēka dzīve balstās agrā bērnībā piedzīvotajā, vai tā būtu gādīga beznosacījuma mīlestība, kas šos pamatus stiprinājusi, vai vardarbība un atstāšana novārtā, kas rada dziļas plaisas šajos jau tā nestabilajos pamatos. Vai bērnības agrīnā pieredze ģimenē patiešām atstāj ietekmi uz cilvēka psihi pieaugušā vecumā? Kur mēs redzam šīs sekas ikdienas dzīvē un vai dažādās audzināšanas teorijas guvušas apstiprinājumu ilgtermiņā, skaidro attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. Anika Miltuze skaidro, ka ir droša un nedroša piesaiste. "Droša piesaiste ir, ka bērniņam ir izveidojusies izjūta, ka viņš ir mīlestības vērts, ka viņš ir aprūpēts, ka viņam atsauksies, ka viņš var droši iet pētīt pasauli, jo tad, kad man vajadzēs, ja es no kaut kā nobīšos, mamma vai tētis būs," skaidro Anika Miltuze. "Nedrošās ir vairākas, jo diemžēl vecāki, kuri nav gatavi vai pietrūkst resursu reaģēt uz visām bērna vajadzībām un apmierināt tās, to var da