Kultras Rondo

No 15. jūnija Mālpils kultūras centra deju zālē būs apskatāma Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva atklāšanas izstāde, kurā skatāma mākslinieka Artura Dimitera instalācija – Skulmju ģimenes arhīva ekspozīcija. Līdz ar to tiks uzsākta fonda ziedojumu vākšanas akcija arhīva saglabāšanai un digitalizācijai. Šis notikums uzskatāms par būtisku soli latviešu kultūras mantojuma saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā nākamajām paaudzēm. Rudenī gaidāma Džemmas Skulmes simtgade, tiesa, viņa pati jubilejas neesot svinējusi, teikusi, ka pat kūku nevajag – tā stāsta Džemmas Skulmes mazdēls, mākslinieks Artūrs Dimiters. Viņš viesojās Latvijas Radio studijā , lai pastāstītu par Skulmju dzimtas arhīvu un tā izstādi Mālpils kultūras centrā. Sazinājāmies arī ar Esmeraldu Tāli, kura ir Skulmju mājas ekspozīcijas kuratore Mālpilī. Bet kopumā šoruden gaidāmas vairākas izstādes, ne tikai Mālpilī, bet arī Jūrmalā un Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Turaidas muzejrezervāts ir vieta, ko daudzi atceras no skolas ekskursijām, bet vēlākos gados ne vienmēr atgriežas, jo varbūt šķiet, ka pils tornī jau reiz uzkāpts un Dainu kalna skulptūras jau redzētas. Turaidas muzejrezervāta jaunā vadība apņēmusies veicināt biežāku vietējo tūristu atgriešanos, rosinot atklāt sev Turaidu ne vien kā Latvijas bagātās vēstures un kultūras izziņas vietu, bet arī kā plašu dabas teritoriju ar pastaigām pieejamu meža parku, 16 dīķiem un pašiem savu dabas bagātības vēstnesi – lapkoku praulgrauzi. „Lielais magnēts, protams – kā iziet cauri, tā dodas uz pili. Bet, kad tu viņiem sāc rādīt, ka mums ir vēl arī teritorija uz otru pusi…” Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte vedina doties ārpus jaunās muižas pārvaldnieka ēkas, kurā esam tikušās uz sarunu, lai savām acīm pārliecinos par lielo dabas plašumu, ko vairums apmeklētāju nepamana, jo uzreiz aiziet otrā virzienā uz Turaidas pili. „Mēs ar kolēģiem mēdzam aicināt arī savu radinieku ģimenes ar dažāda vecuma bērniem un apz

Kopš 7. jūnija durvis apmeklētājiem pēc piecu gadu pārtraukuma atkal vērusi Mežotnes pils, kas nesen nonāca Rundāles pils muzeja pārziņā. Tas ir vēl viens izaicinājums muzeja direktores Lauras Lūses darbā, kādu nav trūcis sešarpus gadu laikā, kopš viņa amatā nomainīja ilggadējo Rundāles pils muzeja vadītāju Imantu Lancmani. Lūses vadībā pabeigta vērienīgā pils jumta nomaiņa, pārdzīvota Covid pandēmija un meklēti veidi, kā sadzīvot ar muzejam tik būtisko ārvalstu tūristu skaita kritumu gan pandēmijas, gan Krievijas kara Ukrainā dēļ. Tikāmies ar Lauru Lūsi maija beigās, īsi pirms Rundāles pilī tika atklāta Imanta Lancmaņa gleznu izstāde, kas būs skatāma līdz pat augusta beigām. Bet ikgadējie Rundāles pils Dārza svētki šogad notiks 28.jūnijā, un to tēma šogad bija „Deja dārzā”. Ar Rundāles pils muzeja direktori Lauru Lūsi sarunājās Māra Rozenberga.    

Sieviešu autobiogrāfiskos dzejoļus jaunā kabatas grāmatā "Atbildes" izdevusi "Strāva". Ar grāmatas sastādītāju Elvīru Blomu, redaktori Annu Auziņu un  mākslinieci Rasu Jansoni pārrunājam izdevuma tapšanu un  aktualizētās tēmas. Grāmatai ir neparasts dizains, lai piekļūtu saturam, tā vispirms būs jāatplēš. Dizaina autore Anete Krūmiņa. 2023. gada nogalē pēc dzejnieces Elvīras Blomas ierosinājuma žurnāla “Strāva” 8. numurā ar Elvīras Blomas un Ingas Gailes stilizētu “atbildi” Lorensa Ferlingeti (Lawrence Ferlinghetti) un Sonjas Okesones (Sonja Åkesson) dzejoļu paraugiem tikai aizsākta autobiogrāfisko dzejoļu sērija. Drīz pēc tam žurnāls “Strāva” izsludināja autobiogrāfisko dzejoļu konkursu, kurā latviešu sievietes tika aicinātas nekautrēties runāt par sevi un radīt savas atbilžu versijas. Konkursā tika izvēlēti piecpadsmit darbi, no kuriem visi ir iekļauti jaunajā dzejas grāmatā. Konkursa laureātes: Betija Zvejniece, Evelīna Mūrniece, Māra Ulme, Džena Andersone, Ulrika Ūpe, Juta Ance Ķirķis, Kristīne Jučkovi

No 15. jūnija līdz pat 21. septembrim Šveices pilsētā Bāzelē prestižā Fondation Beyeler muzeja telpās skatāma latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde. Tā ir plašākā Vijas Celmiņas personālizstāde Eiropā pēdējo 20 gadu laikā tagad skatāma Bāzelē. Sazināmies ar mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, kura bija kuratore Vijas Celmiņas personālizstādei Rīgā 2014. gadā., kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzej direktori Māru Lāci.

Ieskandinot Starptautisko folkloras festivālu "Baltica 2025", kas norisināsies Latvijā no 26. līdz 29. jūnijam, LR3 "Klasikas" šīs sezonas noslēdzošais koncerts veltīts Baltijas un Ukrainas tautas mūzikai. Ar programmu "Tautasdziesma" pirmo reizi Latvijas Radio 1. studijā muzicēs dziedātāja un etnomūziķe Liene Skrebinska, sev līdzās aicinot trio „Bille” mūziķes -  Annu Patrīciju Kareli (balss, vijole) un Katrīnu Kareli (balss, vijole), kā arī akordeonisti Antu Puķīti un sitaminstrumentālisti Viju Moori. Pirms gaidāmā koncerta Kultūras rondo saruna ar Lieni Skrebinsku, Antu Puķīti un Viju Moori.  

Par pieredzi dažādos starptautiskajos filmu festivālos un gaidāmo Šefīldas dokumentālo filmu festivālu Lielbritānijā Kultūras rondo studijā izvaicājam Vides filmu studijas producentu Uldi Cekuli, kurš atgriezies no Ukrainas, kur piedalījās dokumentālo filmu festivālā Kijivā.

14. un 15. jūnijā arī Latvijā notiek Eiropas arheoloģijas dienas. Par to, ko mūsu kultūrtelpai nozīmē dalība šajā pasākumā, saruna ar trim arheoloģijas ekspertiem. Kultūras rondo viesojas vēsturniece un arheoloģe Sandra Zirne, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja, vēsturnieks un arheologs Kaspars Markus Molls, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, ar kuru kopā sarunas laikā ienirstam jūras dzelmē, jo viņš vienīgais arheologs Latvijā, kurš reizē ir arī sertificēts nirējs, un arheologs, eksperimentālās arheoloģijas speciālists Artūrs Tomsons, biedrības „Latvijas Arheoklubs” valdes priekšsēdētājs. Uzbūvēt māla krāsni, kausēt dzelzi, krāsot dziju, gatavot rotas, izzināt kādas vērtības slēpj dzelme, iepazīt seno bruņojumu un pielikt roku vienkoča tapšanā, – šīs kā arī citas praktiskas un teorētiskas aktivitātes sagaida ikvienu ikgadējās Eiropas Arheoloģijas dienās. Šajā pasākumā visā Eiropā iesaistās tūkstošiem arheologu, mu

Par viņiem jau raksta "Hoolywood News", "Fold", "Deadline" un citi kinoapskatnieki. Nupat no Ņujorkas prestižā Traibekas festivāla atgriezušies brāļi Lauris un Raitis Ābeles, kur pirmizrādi piedzīvoja viņu jaunākā animācijas filma "Dieva suns. Saruna ar brāļiem par kailumu, par skatiem, kas domāti tikai pieaugušajiem, par Hitlera līdzinieka spīdzināšanu, par Robertu De Niro un galu galu galā, kāpēc Amerikā nevajadzētu runāt filmas budžetu, ja tas nepārsniedz miljonu. Brāļu Ābeļu provokatīvā animācijas filma savij vēsturiskus faktus ar krāšņiem fikcijas elementiem – tās sižets balstīts zināmākajā vilkaču prāvā Ziemeļeiropā. Izaicinošā Dieva suņa jeb vilkača mistērija veidota rotoskopijas tehnikā, sākotnēji filmējot ainas ar aktieriem – režisoru Regnāru Vaivaru, ekspolitiķi Eināru Repši, aktierus Agati Kristu, Jurģi Spulenieku,Kristianu Kareļinu u. c. –, kuri vēlāk animēti un iedzīvināti gotiskā detektīva žanra un komiksa aprisēs. Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma rudenī "Riga IFF" atklāšanā.  

Bija laiks, kad māksliniece Vika Eksta pilnīgi visur devās ar fotoaparātu. Izņēmums nebija arī viņas vectantes Zoņas bēres Slobodas sādžā Latgalē, kuras Eksta mēģināja dokumentēt ar vēsu, neitrāla vērotāja aci. Vienpadsmit gadus vēlāk māksliniece secina, ka tas bija viņas veids, kā uz laiku atvairīt sēras. Toreiz dokumentētais bēru rituāls tagad pārtapis poētiskā un klusas sirsnības caurvītā fotoizstādē „Bēres Slobodā”, kas pašlaik Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros skatāms galerijā „Alma” Rīgā.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) arī šopavasar atver durvis plašākai sabiedrībai, lai iepazīstinātu ar šī gada bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem. Līdz pat 29.jūnijam Latvijas Mākslas ēkās, kā arī Rīgas kultūrvidē norisināsies LMA absolventu diplomdarbu izstāde „Esmu māksla”, kā arī ikgadējā Dizaina dienu izstāde “Es esmu dizains”. Ko domā un kādus radošus vienādojumus savā mākslā risina studenti? Cik lielu starptautisku uzmanību spējam piesaistīt un ko nozīmē beigt akadēmiju nevis vienīgi ar darba aizstāvēšanu, bet gan ar apjomīgas izstādes veidošanu? Kultūras rondo studijā LMA prorektore studiju darbā Antra Priede, LMA prorektore studiju darbā, Kuratoru studiju katedras vadītāja, Māris Mortukāns, LMA Dizaina nodaļas produktu dizaina nodaļas lektors, un Rasma Pušpure, LMA Metāla dizaina katedras vadītāja.

„Man ļoti patīk gulēt pļavā un vērot šo Dieva dizainu,” – tā saka tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne, kuras ilgus gadus lolotā ideja par pļavas tēmai veltītu izstādi tikko īstenojusies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstādē „Pļava” Vecenānes gobelēni satikušies neparastā kopdarbā ar gandrīz diviem simtiem tradicionālās tehnikās austu segu, ko darinājuši amata meistari no visiem Latvijas novadiem. Materiālu, tehniku un krāsu saspēles bagātīgās variācijas veido kopīgu stāstu par cilvēka, mākslas un dabas attiecībām. Ienākot muzeja lielajā izstāžu zālē, neviļus aizraujas elpa no krāsu raibuma - telpas sānos ar mākslinieces Ivetas Vecenānes silti piesātinātie gobelēni, bet vidusdaļā no durvīm līdz pat senās baznīcas altāra daļai ved plats, koši svītrots ceļš ar teju diviem simtiem Latvijas novada meistaru austu segu.  Mūziķu Ilgas Reiznieces un Māra Muktupāvela radītās kokles skaņas vedina piedzīvot izstādi rāmi un bez steigas, Vecrīgas vidū ļaujoties sajūtai, ka rīta agrumā basām kājām esi iebridis pļ

Mākslinieces Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi” mākslas telpā “Aminori” pamudināja mūs uz sarunu ar mākslinieci un viņas dzīvesbiedru Jāni Robertu Jansonu par radošumu un mākslas skolu nozīmi viņu dzīvē.   Biruta un Jānis Roberts Jansoni paši saka – esam no Akmeņkalna brīvvalsts, kas ir viņu lauku sēta Skaņkalnes pagastā un kurā 13 gadus viņi vadīja savu Skaņkalnes Mākslas skolu (pašlaik Mazsalacas Mākslas un Mūzikas skola, kurā Biruta ilgus gadus strādājusi arī par skolotāju). Biruta un Jānis Roberts ir vieni no pirmajiem, kas Latvijā dibinājuši mākslas skolu, uzreiz pēc studijām Mākslas akadēmijā, pārceļoties uz Valmieru, viņi abi radīja Valmieras Bērnu Mākslas skolu (šobrīd Valmieras Mākslas vidusskola). Līdz 28. jūnijam grāmatnīcā un mākslas telpā „Aminori” var aplūkot mākslinieces Birutas Jansones zīmējumu izstādi „Birutas stāstiņi”. Māksliniece radoši strādā kopš 1976. gada un aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un aiz tās robežām. Viņas darbi atrodas Latvijas Mākslas fonda kolekcijā,

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu festivālu “Ēdene: Saldie sešpadsmit” atzīmē 16. gadskārtu jeb savu pieaugšanu un izceļ savu lomu vietējās un starptautiskās laikmetīgās mākslas procesu atbalstīšanā Rīgā. Kultūras rondo tiekamies ar kuratori Zani Onckuli un mākslinieci Maiju Kurševu. Festivāla „Ēdene. Saldie sešpadsmit” atklāšana jau aiz muguras, bet laikā līdz 3.augustam varēsim baudīt gan pašmāju gan starptautiski atzītu mākslinieku darbus un performances  "Kim?" topošajā mājvietā Hanzas ielā 22. Kā centrs ir iejūtas jaunajās telpās? Kādus spriedumus par pirmajiem sešpadsmit gadiem varam izdarīt jau šobrīd? Kopš dibināšanas 2009. gadā Kim? sadarbojies gan ar jauniem, gan jau pazīstamiem māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, filosofiem, tulkotājiem un domātājiem, tiecoties sniegt atsaucīgu kontekstu viņu darbiem un padarīt kritiskas prakses pieejamas plašākai auditorijai. Šajā institūcijai tik svarīgajā brīdī “Ēdene: Saldie sešpadsmit” māksliniekiem un skatītājiem vaicā, ko nozīmē no jaunieš

Par dizaina ainu Latvijā, pārskatot Dizaina gada balvas finālistu darbus un atklājot dažādos veidus, kā dizains var izpaust savu spēku, un nozīmīgākos vēstījumus, Kultūras rondo saruna ar balvas fināla žūrijas pārstāvi Maiju Rozenfeldi un balvu ieguvējām – Lauru Lapiņu un Zandu Seņkovu. 5. jūnijā svinīgā pasākumā tika paziņoti "Latvijas Dizaina gada balvas 2025" ieguvēji, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās. "Grand Prix" un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra "Magic" par labdarības maratonam "Dod pieci!" īstenoto kampaņu "Slimība izārda, cerība dziedē!". Savukārt "Jaunā dizainera" titulu ieguva Zanda Seņkova par "Randevú" sēdmēbeļu kolekciju ar slēptu BDSM funkciju.

Mākslas muzejā "Rīgas birža" pašlaik skatāma Itālijas māksla. Sadarbībā ar Turīnas Senās mākslas muzeju "Palazzo Madama" pie mums skatāma izstāde, kurā redzami spilgti paraugi - Itālijas mākslas un amatniecības darinājumi no 6.līdz 19. gadsimtam. Klajā nācis arī izstādes katalogs, kas ir vērtīgs mākslas vēstures pētījums par amatniecības veidiem,  materiāliem un nozīmīgākajiem amatniecības centriem.   13.jūnijā  Mākslas muzejā Rīgas Birža atvērtā ekskursija kopā ar izglītības programmas kuratori Nikolu Rundāni, savukārt izzinoša ekskursija ar izstādes scenogrāfiem Dinu un Reini Suhanoviem svētdien 15.jūnijā.

Lībiešu valoda turpinās! Par pirmo regulāro lībiešu valodas mācību kursu gada garumā un valodu tehnoloģiju nākotni, radot valodu ceļa karti, Kultūras rondo pārrunājam ar lībieti Sofiju Kūlu un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu. Latvija piedalās jaunā iniciatīvā, kas izstrādās valodu ceļa karti, lai nodrošinātu, ka visas valodas būtu vienlīdzīgi pārstāvētas digitālajā tiešsaistes pasaulē. Arī lībiešu valoda. Meta un Latvijas Universitāte parakstījusi līgumu par partnerības izveidi valodu tehnoloģiju attīstībā, padarot Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu par daļu no Meta valodas tehnoloģiju partneru programmas.

Tēlaina preses konference pārdabiskajam - ar skaņas instalāciju un mākslas objektiem skatītāju uzrunā mākslinieku duets MAREUNROL’S. Laikmetīgās mākslas galerijā „ASNI” no 6. jūnija norisināsies viņu jaunākā personālizstāde „Neredzamās skaņas, iedomātās ainas”. Galerijas centrā vizuāli skulpturāla skaņas instalācija: daudzi dažāda lieluma un augstuma koka mikrofonistatīvos novietoti uz koka pults, daļā no tiem iemontēti skaļruņi. Telpā ir arī citi objekti un kopā tiem svarīgs vēstījums par laiku, kurā dzīvojam. Mākslinieki uzskata – katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, šobrīd par tādu kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Mārīte Mastiņa Pēterkopa un Rolands Pēterkops, labi zināms modes un mākslas duets MAREUNROL’S, iepazīstina ar izstādes ieceri olands to sauc par sātīgu darba ziņā, lai apcerētu tagadni. Tikai nedēļu, līdz 14. jūnijam, iespēja piedzīvot mākslinieku paškritisko domāšanu un sajūtas par šo laiku.

Par ukraiņu režisora Vladislava Troicka debiju Nacionālaja teātrī ar iestudējumu “Karalis Ibī un citi monstri” un tajā klātesošo oriģināldramaturģiju ar folkloras motīviem Kultūras rondo pārrunājam ar iestudējuma radošo komandu. Studijā dramaturģe Elza Marta Ruža un folkloras eksperts Edgars Lipors, ierakstos uzklausām izrādes komponistu Aleksandru Tomasu Matjussonu un aktrisi Mariju Bērziņu. Ko iesākt māksliniekam, kura valstī jau trīs gadus ir karš – klusēt, karot vai veidot mākslas darbus, lai brīdinātu un neļautu ieslīgt pašapmānā, ka uz pārējām Eiropas valstīm tas neattiecas. Ukraiņu režisors Vladislavs Troickis (1964) kara laikā patvērumu radis Francijā un turpina darboties teātra režijā, veidojot izrādes melnā humora estētikā. Savai debijai uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves viņš izvēlējies Alfrēda Žarī lugu "Karalis Ibī", bet papildinājis to gan ar jaunās latviešu dramaturģes Elzas Martas Ružas, gan pats saviem tekstiem, ievijot pat latviešu folkloras motīvus, informēja teātrī. Izrāde ir gan prot

Mēs visi esam "pēclaikā" attiecībā pret latviešu rakstniekiem, kuriem veltīta romānu un monogrāfiju sērija "Es esmu...", tā saka literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova, kuras monogrāfija par Kārli Skalbi "Pēclaiks" tagad liekama blakus Svena Kuzmina romānam „Skaistums un nemiers”. Kultūras rondo tiekamies arī Litu Silovu. Saruna par "Pēclaiku", par Kārli Skalbi - dzejnieku, rakstnieku, publicistu un politiķi.  Ieskatāmies arī Skalbes "Mazajās piezīmēs".