Rta Intervija

Sporta finansēšana ir pārāk sadrumstalota, tādēļ Izglītības ministrijas eksperti sākuši darbu pie jauna sporta finansēšanas modeļa ar mērķi veidot caurskatāmu finansējuma sadali, nodrošinot taisnīgu un atklātu konkurenci, kā arī sekmēt bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību. Jauno modeli plānots izstrādāt un apstiprināt līdz šī gada beigām. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis no "Jaunās Vienotības", bērnu sports kā prioritāte līdz šim bijusi tikai „uz papīra”. Par jauno modeli diskutēja arī raidījumā Krustpunktā.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti. To Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem”. Trešā kārta notiks augusta sākumā. Vēl Švinka atzina, ka pēc sabiedrības un korupcijas apkarotāju pievērstās uzmanības Satiksmes ministrija apņēmusies veikt izmaiņas dienesta automašīnu nomas iepirkumā, kurā prasības bija izstrādātas tā, lai, iespējams, konkursā uzvarētu konkrēts piegādātājs ar dārgām mašīnām. Švinka norādīja, ka pēc sabiedrības kritikas viņš šo lietu ir pārrunājis ar ministrijas darbiniekiem, taču Švinka atzina, ka nemaz nezina, ar kādu nolūku padotie iepirkumā ir iestrādājuši tik specifiskas prasības: -- Latvijas Radio vakar vēstīja, ka Satiksmes ministrija kopā ar Civilās aviācijas aģentūru publiskojusi iepirkumu par piecu jaunu dienesta mašīnu nomu, kam tērēs 166 tūkstošus eiro. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs solīja sākt pārbaudi aizdomās par pārāk konkrētām

Ukrainas un visas Eiropas drošība bija centrālie jautājumi vienā no pasaules nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas dialogiem – Aspenas drošības forumā ASV. Uz to pirmo reizi bija uzaicināta arī Latvija. Mūsu valsti pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Jaunās Vienotības”. Latvijas Radio viņa pauda, ka tāda veida sanāksmēs Latvijas un visas Baltijas viedoklis un ekspertīze ir pieprasīti.

Onkologi ceļ trauksmi par garajām rindām uz ķīmijterapiju, kas šobrīd Latvijā ir aptuveni divas reizes garākas nekā citviet Eiropā. Šogad dienas stacionārā pacientu skaits pieaudzis par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tas nozīmīgi ietekmē ārstēšanas gaitu – operācijas jāatliek, citreiz jāsāk ķirurģisko ārstēšanu, izlaižot ķīmijterapiju, lai izvairītos no slimības progresēšanas gaidīšanas laikā. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe Latvijas Radio uzsvēra, ka arī ziņas par to, ka kaut kas atkal nebūs, pastiprina bailes un slimības radīto stresu un pārdzīvojumu.  

Tās nav fundamentālas izmaiņas. Tā par pārbīdēm Ukrainas valdībā domā Latvijas ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis. Šodien, 17. jūlijā, gaidāms Ukrainas parlamenta balsojums par jauno Ukrainas valdību, kurā jaunieceltā premjerministre būs līdzšinējā ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Bukovskis Latvijas Radio rīta raidījumā skaidroja, ka pārmaiņas bija nepieciešamas un iekšpolitiskie procesi palikuši ēnā. Savukārt baumas, ka Sviridenko varētu būt patīkamāka sarunās ar ASV vadību, Bukovskis tā nevērtēja.

Rīgas Brīvostas pārvalde 16. jūlijā iepazīstinās ar Kundziņsalas attīstības vīziju un sāktajiem stratēģiskajiem investīciju projektiem. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš Latvijas Radio bija optimistisks par iecerēto un stāstīja, ka sadarbībai cenšas uzrunāt arī ievērojamus investorus.

Ir nežēlīga konkurence un entuziasms, kura vairāk ir reģionos. Tā viesmīlības biznesu un tūrisma sezonu programmā Labrīt raksturoja Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis un viesnīcu nozarē strādājošais Ruslans Jamčinskis. Viņš teica, ka uzņēmēji visu laiku ir uz izdzīvošanas robežas un riskē. Tā kā vasara nav no tām siltākajām, piemēram, vasaras kafejnīcām rādītāji kritušies par 30%.

Eiropa Komisija publicējusi priekšlikumu samazināt siltumnīcefekta gāzu, jeb SEG emisijas Eiropas Savienībā par 90% līdz 2040.gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Latvija šim priekšlikumam nepiekrīt, pozīciju jau apstiprinājusi valdība, savukārt, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa no Zaļo un zemnieku savienības uzdevums nu šo pozīciju aizstāvēt Eiropas Savienības līmenī. Nākamais etaps šajās sarunās būs septembrī, bet līdz tam jāpanāk skaidrība vairākos jautājumos. To raidījumā Labrīt skaidroja ministrs Melnis.

Valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā nozīmē, ka šie uzņēmumi piederēs gan valstij, gan privātajiem partneriem, taču kontrole pār tiem būs valstij, intervijā Latvijas Radio norādījis Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Rua esot par to, kā paātrināti kāpināt kapitāla pieaugumu, no kura pēc tam var gūt visi Latvijas uzņēmumi.

Deviņās Latvijas augstskolās sākusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Klātienē dokumentus varēs iesniegt no nākamās otrdienas, 15. jūlija, ierodoties vienotās uzņemšanas punktos. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis vērtē, ka šobrīd esošā centralizēto eksāmenu sistēma ir attaisnojusi sevi, taču nākamgad uzņemšanā ir gaidāmas izmaiņas. -- Izmantojot vienoto sistēmu, vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Vidzemes augstskolā, Ventspils augstskolā, Daugavpils universitātē, Banku augstskolā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā un Ekonomikas un kultūras augstskolā.  

Cilvēki sāk arvien vairāk runāt par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību, un pat ja tas noticis pirms 10, 20 vairāk gadiem, – gatavi vērsties policijā. Aug uzsākto kriminālprocesu skaits, un vairākās tā dēvētajās vēsturiskajās lietās ir notiesājoši spriedumi – intervijā norāda Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurore Baiba Balode. Viņai ir 26 gadu pieredze darbā prokuratūrā, viņa uzrāda apsūdzības kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, vardarbību ar smagām sekām. Šī žurnālistes Lauras Dzērves intervija ar prokurori Balodi uzsāk sabiedriskā medija padziļinātu pētījumu par seksuālo vardarbību pret bērniem, un tajā pievēršamies tieši vēsturisko lietu izmeklēšanai. Kā pēc jūsu novērotā tiesību sargājošām iestādēm sokas ar šo vēsturisko lietu izmeklēšanu, kad cilvēks pēc 10, 15 vai vairāk gadiem ir gatavs vērsties un stāstīt par pret viņu bērnībā izdarīto noziegumu? Baiba Balode: Es teiktu tā, ka ir ļoti attīstījusies izmeklēšanas kvalitāte Valsts policijā. Valsts policijā Rīgā ir sp

Rīga ir gatava Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuru laikā galvaspilsētā uzturēsies 38 tūkstoši dziedātāju un dejotāju, no kuriem 21 tūkstotis nakšņos Rīgas skolās. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange. Viņš aicina rēķināties ar sastrēgumiem pilsētā, jo Rīgu apmeklēs arī vairāk nekā 400 autobusu, tāpēc būs arī satiksmes ierobežojumi. Lange aicina izmantot sabiedrisko transportu, kur pieejama īpaša biļete par desmit eiro visam svētku laikam. Satiksmi papildus ietekmēs arī lielo infrastruktūras objektu attīstība. -- Rīgas pašvaldība no šodienas, 4. jūlija, līdz 13. jūlijam nodrošinās iespēju Doma laukumā vērot 13. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu tiešraides. Kopumā varēs redzēt 14 svētku pasākumus, un pirmais pasākums gaidāms jau šodien – plkst. 10 no rīta varēs skatīties koru konkursa finālu, kurā sacentīsies 76 kori.

Sākot darbu pie valdības noteiktajiem taupības pasākumiem, ar kuriem nākamā gada budžetā plānots par vismaz 150 miljoniem eiro mazināt tēriņus, Izglītības un zinātnes ministrijai sākotnēji noteikts atrast 22 miljonu eiro ietaupījumu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atklāja nozares ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”. Tomēr pēc pārrunām ar valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem panākta vienošanās, ka izglītības jomas finansējumu nākamgad mazinās par tikai astoņiem miljoniem eiro, teica Melbārde.

Gandrīz mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai aizvien nav skaidras atbildes, kādēļ jaunieviestā biļetenu skenēšanas sistēma strādāja nepilnīgi, izraisot plašu skandālu un vairāku augstu valsts amatpersonu atbrīvošanu no amata. Kā atzīst jaunais pašvaldību lietu ministrs Raimonds Čudars no „Jaunās Vienotības”, turpinās izmeklēšana saistībā ar ierēdņu un nolīgto uzņēmēju darbu. Amatpersonas vērtēs vēl līdz nākamajai pirmdienai, bet komersanta kļūmes sola noskaidrot šī mēneša laikā. Turpina Čudars:

No 17 miljardu eiro valsts kopbudžeta naudu ietaupīšanai ministrijas meklēja apmēram divu miljardu eiro lielā makā, kas lielākoties ir pašu ministriju administratīvie un saimnieciskie tēriņi. Tādējādi ar pašlaik atrasto vairāk nekā 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanu ministriju budžeti saruks par astoņiem procentiem, atklāj Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Viņš norāda, ka izdevumi jāmazina ne tikai aizsardzības budžeta kāpināšanai līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet arī krītošās ekonomikas un nodokļu ieņēmumu dēļ. Ašeradens arī norādīja, ka, piemēram, Finanšu ministrijā un padotības iestādēs tiks likvidētas ap divsimt darbavietas, bet, piemēram, Valsts kanceleja kopā ar valdību plānojot ietaupīt vienu, divus miljonus eiro.

27. jūnija rītā gaidāma Rīgas domes jaunā sasaukuma sēde ar mēra vēlēšanām. Potenciālais Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (no "Progresīvajiem") intervijā rīta programmā Labrīt atzina, ka sagaida sēdi ar drošu sirdi, jo daudz runāts ar partneriem gan par atbildības sadalījumu, gan darbiem. Ir saraksts ar 13 darbu galvenajiem virzieniem. Jautāts par opozīciju, kas solījusies būt ļoti neērta, Kleinbergs teica, ka opozīcija mēdz būt divu veidu – tāda, kas visu laiku seko līdzi darbiem un stimulē tos izdarīt iespējami labi, kā arī mēdz būt destruktīva un populistiska. Un šajā gadījumā viņš pieļauj, ka varētu būt otrais variants.

Hāgā noslēdzies NATO samits, dalībvalstīm paužot nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņemoties palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5 % no iekšzemes kopprodukta. Samita galadokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju. Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir "vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai [..], īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija," teikts samita deklarācijā. "Sabiedrotie atkārtoti apliecina savu ilgstošo suverēno apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība vairo mūsu drošību," paziņojuši NATO dalībvalstu līderi. Nebūtu jāuztraucas par to, ka Ukraina Hāgā, pēc dažu komentētāju vērtējuma, pieminēta „kā garāmejot”. Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš norāda, ka nodoms plaši neizpaust militāro palīdzību Ukrainai vērtējams atzinīgi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Jāņos aicina ievērot drošību, kas saistīta gan ar peldēšanos, gan ugunskura un grila kurināšanu, gan bērnu neatstāšanu bez uzraudzības. VUGD priekšnieks, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis aicina pievērst uzmanību vējam, kas īpaši ietekmē uguns izmantošanu svētkos. Ieteikumos ir arī spēja nosaukt savu atrašanās adresi.

Izraēla ir gatava jebkādām pūlēm, lai sasniegtu tās militārajā operācijā pret Irānu noteiktos mērķus. Un ir svarīgi, ka tiek saglabāts starptautiskās sabiedrības atbalsts šai operācijai. Tā sarunā ar Latvijas Radio norāda Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča. Diplomāte uzsver, ka jautājumā par Latvijas pilsoņu evakuēšanu Izraēlas iestādes cieši sadarbojas ar atbildīgajām mūsu valsts iestādēm.

Migrantu spiediens pie Baltkrievijas robežas ir augsts un jau šobrīd tuvojamies pērnā gada kopējai statistikai, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Pērn aizturēti gandrīz 5400 pārkāpēju, šogad tie ir jau 5200 migrantu. Kā stāsta Pujāts, robežsardzei izdodas notvert aptuveni deviņdesmit piecus procentus nelikumīgo robežas šķērsotāju.