Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Top laikmetīgs iestudējums par Melburnas latviešu kopienu Austrālijā. Tā idejas autore ir Austrālijā dzimusī un augusī māksliniece Brigita Stroda. Par iestudējumu, kas atspoguļos Austrālijas latviešu kopienas un Melburnas latviešu nama pastāvēšanas izaicinājumus, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Lai veidotu iestudējumu, fonda "Initium", kas īsteno ideju, pārstāvji kopā ar Brigitu Strodu pavasarī Austrālijā veica dzīvesstāstu pētniecību Melburnā, intervējot pārsvarā vecākās paaudzes latviešus, kas daļēji vēl pārstāv Otru pasaules karu pieredzējušos bēgļus, un pētīja kopienas un Melburnas latviešu nama mūsdienu pastāvēšanas izaicinājumus un sabiedriskās norises. Par to kādus izaicinājumus iestudējums sarūpējis tā veidotājiem, kā tas top un kāda šim projektam nozīme Austrālija latviešu sabiedrībā,  stāsta projekta idejas autore Brigita Stroda, fonda Initium radošā pētniece, dzīvesstāstu pētniece, folkloristikas maģistre Ilga Vālodze-Ābele, fonda Initium valdes priekšsēdētāja, projekta galvenā

Kā diaspora var iesaistīties Latvijas tēla veidošanā un veicināt Latvijas atpazīstamību pasaulē? Kas ir Latvijas valsts tēla vēstnešu programma, ar kuru Latvijas Investīciju attīstības aģentūra iepazīstināja iepazīstināja Minesotā XV Vispārējo dziesmu un deju svētku ASV laikā? Ko nozīmē būt vēstnesim, vai par tādu var kļūt jebkurš, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vecākā projektu vadītāja Marta Kaprāle, LIAA Valsts tēla nodaļas Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Gunta Līdaka, žurnālists Ansis Bogustovs un biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb #esiLV valsts tēla domnīcas vadītāja Ieva Jēkabsone-Bellomi.  

Vairāk nekā svētki. "Ir grūti izskaidrot, cik tie ir nozīmīgi latviešiem, daudziem amerikāņu sabiedrībā, kad runā par dziesmu un deju svētkiem – viņi domā, nu, būs kaut kāda mūzika, džeza festivāls vai koru sacensība, vai kaut kāds muzikāls pasākums, bet mums, latviešiem, dziesmu svētki ir daudz vairāk nekā tikai svētki, saistīti ar dziedāšanu. Tā ir mūsu identitāte, mūsu kultūra, tā ir mūsu valoda, un to kādreiz ir mazliet grūti izskaidrot amerikāņiem, cik svarīgi dziesmu svētki ir mums, latviešiem," šādus vārdus Amerikas dziesmu un deju svētkus raksturojot tiem velta to rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Svētki nule kā beigušies un mēs raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts svētku dalībniekiem neļaujot atiet no notikušā, aicinām raksturot svētku gaisotni, atklāt piedzīvoto un dalīties aizvadīto svētku vērtējumā.  Sarunai no Amerikas, Minesotā Sentpolā, rīta agrumā pieslēgušies Saulkrastu jauktā kora „Anima” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, Dziesmu svētku saviesīgo sarī

Viņa balsi grūti sajaukt ar kāda cita balsi, viņa humora izjūta ir apbrīnojama, bet pats ir neatņemama "Čikāgas piecīšu" sastāvdaļa - komponists, dziedātājs, ģitārists un aktīvs Čikāgas latvietis Armands Birkens ir raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemiņš, kurš uz raidījuma ierakstu paņēmis līdzi arī ģitāru. Ar Armandu Birkenu tiekamies brīdī, kad viņš viesojas Latvijā, bet, kad šis raidījums sastapsies ar klausītājiem viņš jau būs devies atpakaļ uz Čikāgu. Ciemošanās Latvijā ir ikgadēja tradīcija, kas neizpalika arī pandēmijas laikā.  

Ja Tev laimējies, palīdzi citiem, tā teicis viens no šīs reizes raidījuma viesiem, jo tā dara viņš pats. 2002. gadā dibinātais Vītolu fonds, kas nu jau 20 gadu palīdz iegūt augstāko izglītību Latvijas jauniešiem, un pagājušā gadsimtā Latvijai zudušo cilvēku piemiņai izveidotais Likteņdārzs - šie ir vērienīgākie projekti, aiz kuriem stāv Marta un Vilis Vītoli, piecu bērnu vecāki, kuri kopā ir jau sešdesmit gadu. Pērn nosvinēta dimanta kāzu jubileja. Kas viņi ir, kāpēc Vilim Vītolam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu, jo viņš sevi sauc par vienkārši uzņēmēju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis 21.gadsimts Martas un Viļa Vītolu dzimtas stāsts. Saruna  par dzīvi Venecuēlā, par atgriešanos Latvijā, par vērtībām, kuras ir Vītolu  dzimtas pamatā. Saruna ar uzņēmēju Vili Vītolu, viņa meitu Māru Hrgetiču un mazdēlu Vili Andreju Vītolu par dzīvi Venecuēlā, par atgriešanos Latvijā, par tām vērtbām, kuras ir Vītolu  dzimtas pamatā.  

Nedēļas nogalē Rīgā tikās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde, lai pārrunātu aktualitātes, sākot no attapšanās pēc Covid-19 pandēmijas, beidzot ar pasaules latviešu atbalstu Ukrainai, gatavošanos Saeimas vēlēšanām un nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem. Sarunu ar PBLA pārstāvjiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Par valdē lemto stāsta Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde, ELA pārstāve PBLA Karolīna Zobens-East.  

Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Tā savu misiju redz Latvijas okupācijas muzejs, kurš pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas atgriezies Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, ar jaunu ekspozīciju. Kā vēsturisko padarīt aktuālu, par kādām vertībām iestājas Okupācijas muzeja biedrība, aicinot apmeklētājus uz atkal tikšanos klātienē? Saruna par trimdas ieguldījumu gan muzeja veidošanā un dibināšanā, gan ziedojumu piesaistīšanā un muzeja uzturēšanā visu nu jau 29 gadu garumā, gan arī par trimdas aktivitātēm pirms neatkarības atjaunošanas. Un, protams, par muzeja šodienas aktualitātēm. Sarunājas Latvijas Okupācijas biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs, Latvijas okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, Latvijas Okupācijas biedrības biedrs; Nākotnes nama projekta vadītājs Valters Nollendorfs un  Latvijas okupācijas muzeja vadītāja no 2002.- 2014. gadam Gundega Michele.  

Šaurākā izpratnē iekļaujošo izglītību saprot kā iespēju strādāt ar skolēniem, kuriem ir speciālās vajadzības jeb funkcionāli traucējumi, bet plašākā izpratnē tā ir iespēja mācīties ikvienam, neatkarīgi no fiziskiem dotumiem, materiālā nodrošinājuma un daudziem citiem iemesliem. Tā ir iespēja iegūt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Raidījumā saruna par iekļaujošo izglītību, runājot par reemigrantu, migrantu un bēgļu bērniem. Mācību gadu noslēdzot, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā realitātē rit darbs ar reemigrantu bērniem Latvijas skolās. Diskutē: Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Daina Gross, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, Ikšķiles vidusskolas pedagoģe ar darba un dzīves pieredzi Amerikā, mamma trim bērniem Marta Žagare, kopā ar viņu raidījumā piedalās arī dēls Eliots Aleksandrs Gudvins un pedagoģe Dace Konopecka, kura strādā Rīgas 15. vidusskolā.  

Latvijas čempione Rīgas maratonā Anna Kļučņika Kembridžas Universitātē beigusi doktorantūru, pētot mitohondrija DNS, kam esot vistiešākā saistība ar viņas kaislību skriešanu. Pirms došanās mājup uz Lielbritāniju Anna ir mūsu studijas viešņa - sarunu par skriešanu, latvietību un zinātni raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.    

Diasporas organizācijas nereti sarunās norāda, ka viens no izaicinājumiem ir gados jauno latviešu iesaiste ārpuslatvijas sabiedriskajās norisēs. Par šo tematu, kā aktivizēt jauniešus, sarunāsimies ar Eiropas latviešu jauniešu biedrības (EJ) līderiem. Biedrības "Eiropas jaunieši" viens no ikdienas darbiem ir  veiksmīga jauniešu iesaiste diasporas dzīvē. Šoreiz saruna par to, kurā virzienā meklēt piesaistes punktus Latvijai un ar kādiem notikumiem vasarā  EJ plāno uzrunāt savus vienaudžus Eiropā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts diskutē Eiropas latviešu jauniešu biedrības vicepriekšsēdētāja Laima Kraule, Eiropas latviešu jauniešu biedrības priekšsēdētājs Ernests Barons, Eiropas latviešu jauniešu biedrības Reģionālais koordinators Jānis Skrebels un Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Karolīna Zobens-East.  

Diaspora ir skaitliski augoša vēlētāju kopiena, ja tā balsotu vismaz tikpat aktīvi kā Latvijā, tad tā  varētu dubultot sava redzējuma pārstāvību Saeimā. Skaidrojam, kā praktiski cilvēkiem, kas dzīvo  ārpus Latvijas, iespējams piedalīties vēlēšanās un kā nodrošināt kvalitatīvu informācijas pieejamību par Saeimas vēlēšanām, kas notiks rudenī. Uz sarunu aicināti  Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis, kā arī attālināti raidījumā piedalās PBLA Valdes locekle Kristīne Saulīte un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.  

Cilvēka dzīve kā mākslas darbs un šoreiz ne pārnestā nozīmē – runa ir par vienu no impozantākajām, aizrautīgākajām un neparastākajām trimdas personībām Gunti Tanni, kurš dzimteni pameta trīspadsmit gadu vecumā, bet par kuru savu stāstu veidojis mākslinieks Kristaps Epners izstādē “Nenorunātās tikšanās”. Par divu ģimeņu – Taņņu un Epneru – satikšanos un ciklu, kas turpinās, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kristaps Epners ir mūsu studijā, jo mēs esam norunājuši tikšanos, tāpat kā tikšanos esam sarunājuši ar Gunta Taņņa meitu, dzejnieci Lilitu Tanni, kura agrā rīta stundā pievienojas raidījumam no savām mājām Kanādā.   

Pret ko latvieši protestēja un kādas vērtības aizstāvēja demonstrācijās ārpus Latvijas padomju okupācijas laikā, kādas atmiņas tas atsauc, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādes “NYET, NYET, SOVIET!” veidotājām Mariannu Auliciemu un Ievu Vītolu, kā arī demonstrāciju dalībniekiem – Valdu Liepiņu un Aivaru Sinku.  Tikšanās iemesls ir tas, ka beidzot vairākus gadus ilgušo pētniecības tēmu noslēgs izstāde “NYET, NEYT SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945-1991”. Beidzot, jo pandēmijas dēļ izstādi nācās pārcelt jau divas reizes. Tagad tās atklāšanas diena nolikta Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā – 4. maijā. Marianna Auliciema ir muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” galvenā kuratore, Ieva Vītola, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” valdes locekle, Valda Liepiņa ir bijusī trimdas aktīviste Austrālijā, viņa piedalījās 1974. gada demonstrācijās, Aivars Sinka ir Daugavas Vanagu centrā

Kā veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijas un diasporas mediķiem? Kāda ir māsu pieredze, strādājot ārpus Latvijas, gan paaugstinot savas profesionālas zināšanas, gan piedaloties pētniecības darbā. Šos jautājumus pārunājam ar Diasporas māsu un vecmāšu apvienības pārstāvēm, kuras iesaistījušās arī sadarbības konferences “Sieviete medicīnā un zinātnē Latvijā un pasaulē” rīkošanā. Diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes priekšsēdētāja Karīna Beinarte un Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes pārstāve Līga Čaunāne.  

Kā profesionāļi no diasporas iesaistās jauno Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību darbā Amerikā un Kanādā? Kādas ir pārstāvniecību darba prioritātes un kādā veidā izpaudīsies Latvijas uzņēmumu atbalsts un sadarbības sekmēšana tālajos tirgos? To raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar pārstāvniecību vadītājiem Bostonā un Toronto. Uzklausām arī uzņēmēju viedokli un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras skaidrojumu par Latvijas interesēm Ziemeļamerikā.    Raidījuma viesi: LIAA direktora vietniece  eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, LIAA pārstāvniecības Kanādā, Toronto vadītāja Ilze Lācgalve, LIAA pārstāvniecības ASV, Bostonā vadītājs Reinis Nikolajs Sīpols unuzņēmējs un Latvijas - Amerikas tirdzniecības kameras Bostonā pārstāvis Lauris Lambergs.  

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts divi aktuāli temati par diviem diasporai un Latvijai aktuāliem notikumiem. Raidījuma vienu daļu veltām biznesa konferencei „Spotlight Latvia”, kas 1. aprīlī notika Losandželosā. Interesējamies par to, kāda ir pēcgarša pēc šī notikuma, par kādiem būtiskiem aspektiem nozarēs runāts, par ko visaizrautīgāk debatēts un kāpēc šis notikums ir svarīgs Latvijai. Savukārt raidījuma otrajā daļā sazināmies ar Eiropas Latviešu apvienības vadītājiem, lai uzzinātu, kādā gaisotnē aizvadīts un kādi temati aktualizēti nule kā aizvadītājā Eiropas latviešu apvienības kopsapulcē.  Par Losandželosā aizvadīto konferenci stāsta Latvijas Goda konsuls ASV Juris Buņķis. Par ko spriests Eiropas latviešu apvienības kopsapulcē, stāsta Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa un ELA prezidija pārstāves Vita Kalniņa un Laura Ritenberga-Kindere.  

Divu gadu vecumā kopā ar vecākiem bēgļu gaitās dodoties atstājusi Latviju, dzīvojusi Vācijā, Austrālijā un Zviedrijā un visās trīs valstīs ir piederējusi mazākumtautībai, tāpēc ļoti labi saprot etnisko minoritāšu bažas par savas valodas un kultūras saglabāšanu. Viņa arī ļoti labi zina, kā savu valodu un kultūru ir iespējams saglabāt, dzīvojot ārpus etniskās dzimtenes. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts viešņa – valodniece un dramaturģe Baiba Kangere.  

Cik mūsdienīgi un profesionāli savu auditoriju spēj uzrunāt diasporas mediji? Kāda loma šiem medijiem būtu krīzes situācijā un kāpēc būtiski, lai diasporas mediju intereses pārstāvētu vienota organizācija? Latvijas Ārlietu ministrijas paspārnē darbu sākusi Diasporas mediju darba grupa. Kādas iespējas tas paver jaunām idejām un sadarbībai, kā virzās ideja par vienotu diasporas mediju platformu, raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts diskutējam ar darba grupas pārstāvjiem. Stāsta Diasopras mediju darba grupas līdzpriekšsēdētāja, deleģēta no Pasaules Brīvo latviešu apvienības Valda Liepiņa, Diasopras mediju darba grupas priekšsēdētājs, portāla "Latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, portāla “Baltic-Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības valdes locekle, brīvžurnāliste no ASV Taira Zoldnere.  

Kā karš Ukrainā testē arī pilsonisko sabiedrību Lielbritānijā, Vācijā un Latvijā, aktualizējot jautājumu par nacionālo toleranci. Kā nepakļauties aizspriedumiem, kas sakņojas nacionālā naidā, un kā uz tiem reaģēt sabiedrībai, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Daugavas vanagu centrālas valdes priekšsēdētājs, latvietis no Anglijas Aivars Sinka, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs, sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece, kura daudzu gadu garumā iedziļinājusies migrācijas procesos, Inese Šūpule, latviešu diasporas aktīviste Vācijā Laura Ritenberga-Kindere un Latviešu Nacionālas padomes Lielbritānijā Jauniešu nozares vadītāja Vera Antipova.  

Kā ir būt latvietim Krievijā - kā tas bija pirms kara sākuma un kā tas ir tagad? Kā notikumi Ukrainā atsaucas uz latviešu diaporu un sabiedrību kopumā? Situāciju Krievijā pārrunājam kopā ar latviešiem no Krievijas. Raidījuma viesi: Sarunājas Vija Vovka, Pēterburgā dzimusi latviete, kura jau piekto gadu dzīvo Latvijā, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latviešu biedrības Pēterburgā “Daugava” valdes locekle Margarita Vovka un Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova. Ierakstā uzklausām Maskavas latviešu bērnu skolas vadītāju Antru Levovu. Viņa Maskavā dzīvo jau trīsdemit gadus un atzīst, ka noskaņojums sabiedrībā ir drūms un var arī just, ka šī nav viegla saruna.