Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Līdzšinējā pasaules kārtība ir izjaukta, kopš pagājušās ceturtdienas pasaule dzīvo Ukrainas kara ēnā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā latviešu diaspora reaģējusi uz notikumiem Ukrainā? Kā diasporas pārstāvji vērtē sankcijas pret Krieviju, komentē situāciju finanšu tirgos un ekonomikā kopumā un redz savu iesaisti neatkarīgu energo resursu nodrošināšanā Latvijā. Diskutē "BlueOrange" bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs, starptautiskās spāņu ziņu EFE pārstāvis Baltijā Juris Kaža, #esiLV valdes locekle Elīna Pinto, latviešu uzņēmējs ASV Jānis Bergs un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdes vietnieks Reinis Dancis.  

Svētku nekad nevar būt par daudz - tāda ir sajūta, raugoties uz norisēm diasporā šovasar. Gaidāmi vispārējie Amerikas latviešu dziesmu un deju svētki, bet neilgi pirms Jāņiem Vācijā notiks Eslingenas dziesmu svētki, kas svinēs savu 75. gadskārtu, kopš 1947. gadā tieši tur notika pirmie trimdas latviešu dziesmu svētki. Toreiz tie bija plašākie dziesmu svētki laikā, kad daudzi latvieši uzturējās bēgļu nometnēs šajā valstī. Toreiz satikās 25 kori ar 1000 dziedātājiem. Šovasar no 16. līdz 19. jūnijam Eslingena atkal pārvērtīsies par mazo Latviju. Kas notiks svētkos šovasar, cik nozīmīgs ir šis notikums un kā rit gatavošanās Eslingenas dziesmu svētkiem, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar svētku rīkotājiem. Stāsta latviešu kultūras biedrības “Saime” Štutgartē vadītāja Laura Putāne, Eslingenas svētku deju nozares vadītāja Solveiga Slaidina no Īrijas, koru nozares vadītāja Ilze Atardo no Itālijas un folkloras nozares vadītāja Aiga Ožehovska no Luksemburgas.  

Kā veiksmīgāk dažādu jomu zinātniekiem, pētniekiem un ar zinātni un inovācijām saistītiem uzņēmējiem tīkloties un veidot sadarbību visā pasaulē? Par vēlmēm, prioiritātēm un iespējām, kā arī Zviedrijas labo praksi interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes vecākā pētniece, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Ieva Puzo, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Anna Leiškalne, pētniece Upsalas Universitātē, Latviešu Akadēmiskās organizācijas Zviedrijā pārstāve Santa Slokenberga un kustības #esi.Lv valdes pārstāve Elīna Pinto, viņa arī IZM atbalstītā projekta „Zini.lv” kuratore.  

Lielākās diasporas nevalstiskās organizācijas – Pasaules Brīvo Latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība – ir ievēlējušas jaunus līderus. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kādā virzienā „stūrēs” jaunie vadītāji, vai un kā plānots stiprināt diasporas saiknes ar Latviju un kā ir domāts uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus iesaistīties diasporas dzīvē. Sarunājas Eiropas latviešu apvienības jaunā vadītāja Justīne Krēsliņa, Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pagājušajā nedēļā biedrorganizāciju sapulcē izraudzījusies sev jaunu vadības komandu nākamajiem diviem gadiem. Par prezidija priekšsēdi kļuvusi Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa. Par viņas vietnieci ievēlēta Karolīne Zobens-East, kas pārstāv Daugavas Vanagu fondu Lielbritānijā. Tikmēr Pasaules brīvo latviešu apvienī

Ar raitu soli, skaņu balsi - maz’ bišķiņ skaļāk! ar šādu saukli sevi piesaka 15. Vispārējie ASV Dziesmu un deju svētki, kas pirmo reizi notiks Minesotā. Kādi būs šīs vasaras Amerikas dziesmu un deju svētki, interesēsimies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, sazinoties ar svētku rīkotājiem Amerikā. Svētku programma pamatīga, notikumu daudz, cik tiem gatavi rīkotāji, ciktāl gatavi potenciālie dalībnieki, bet kādi darbi vēl jāiesteidz? Sarunā piedalās Dziesmusvētku Rīcības komitejas priekšnieks Ansis Vīksniņš, Dziesmusvētku Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare un Dziesmusvētku Tautas deju lieluzveduma vadītāja Astrīda Liziņa.  

Kā indivuduālā līmenī cilvēki, kas aizbraukuši no Latvijas, jūt vēlmi uzturēt un saglabāt saikni ar to? Kādi ir tie veidi, kā integrēties svešā kultūrā? Kāpēc savstarpējā komunikācija pamatā veidojas etniskās robežās? Kā konstruējas piederība, esot prom no Latvijas? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Vidzemes Augstskolas lektore, monogrāfijas „Kā neapmaldīties nākotnē” viena no autorēm Liene Ločmele, kura arī savulaik dzīvojusi Īrijā, latviete no Nīderlandes Ilze Spīgule-Bautenvega, latviete no Īrijas Baiba Gaigra un psiholoģijas maģistrante Iveta Ozola-Cīrule, kura šobrīd ir Latvijā, bet arī ir dzīvojusi ārzemēs.  

Ēriks Tomsons. Laimonis Pētersons. Pēteris Jansons – šie trīs vīri ir pārcēlāji un viņu atmiņu stāsti publicēti Latvijas mutvārdu vēstures sērijā grāmatā “Pārcēlaji”. Pārcēlāji bija tie, kuri, riskējot ar dzīvību, Otrā pasaules kara beigu posmā laivās veda bēgļus no Latvijas uz Zviedriju. Trīs dzīvesstāsti, kas ļauj izdzīvot vēsturiskos notikumos, atmiņu stāsti, ko stāsta paši bēgļu laivu pārcēlāji. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par vīriem, kuri pieaugšanu pieredzēja pirmās Latvijas laikā. Par morālo spēku izšķirošos brīžos. Par solījumiem un atbildību likteņbiedriem un draugiem. Par ģimeņu likteņiem. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” pārstāve Maija Krūmiņa, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēsturnieks Kaspars Zellis, bēgļu laivu pārcēlājs Ēriks Tomsons, viņa meita Daiga Siliņa un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne. Pa

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri nolemj braukt dzīvot uz Latviju. Kā pandēmija iespaidojusi reemigrācijas kustību? Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc aizvadītajā gadā cilvēki atgriezušies Latvijā un kādas ir tipiskākās problēmam, ar kurām reemigranti sastopas? Vai varam izveidot tipisku reemigranta portretu? Raidījumā izvaicājam reemigrācijas koordinatorus reģionos, uzklausot viņu pieredzi, palīdzot cilvēkiem atgriezties Latvijā. Raidījuma viešņa Kristīne Apine, kura kopā ar dēlu pirms gada pārcēlusies uz Latviju no Brazīlijas. Sarunā attālināti piedalās arī tie cilvēki, kuri koordinē reemigrācijas procesus, palīdzot risināt ar atgriešanos saistītos jautājumus, - Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore Eva Meijere, Latgales reģiona plānošanas koordinatore Astrīda Lesčinska un Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Daina Šulca. Pa tālruni sarunā piedalās Ieviņa Reinsone, kura vairāk nekā desmit gadus, līdz pērnā gada oktobrim, dzīvoja un strādāja Apvie

Šī pēdējā mūsu tikšanās reize šajā gadā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un, noslēdzot gadu, vēlamies būt kopā ar cilvēku, kurš teicis šādus vārdus “Nerunāsim par tēvzemes mīlestību, ja neesi gatavs to apliecināt ar saviem darbiem.”  Šādu stingru pārliecību pauž cilvēks, kurš lielāko sava mūža daļu pavadījis Amerikā un Kanādā, bet šobrīd dzīvo Latvijā. Viņš ir mūsu raidījuma ciemiņš - mācītājs, laulību un atkarību terapeits, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Māris Ķirsons. Sarunā piedalās arī Anna Muhka, savulaik bijusi trimdas aktīviste, šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.  

Raidījuma Globālais latvietis. 21.gadsimts temats cieši sasaistās ar Ziemassvētku laiku, kad sirdis atveram plašāk un esam gatavi krietni vairāk dalīties un otram dot, nekā citos svētkos. Kāda ir ziedojumu kultūra diasporā, jo faktiski latviešu kopienu un organizāciju dzīvi ārpus Latvijas uztur brīvprātīgais darbs un pašu ziedotie līdzekļi. Kāpēc tautieši to dara, lūkojam izzināt sarunā, kas ir par ziedošanas kultūru. Skatoties pāri okeānam, izpratīsim labdarības un ziedošanas tradīcijas Amerikas Savienotajās valstīs un saliksim to kopā ar Eiropas pieredzi, vērtējot, kā domājam par ziedošanu mēs Latvijā. Raidījuma viešņas: labdarības organizācijas „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta un Daniela Utāne, kura Lielbritānijā vada organizāciju „Giving For Latvia”. Ierakstā uzklausām Kaiju Petrovsku, viņa ir Amerikas latviešu apvienības labdarības nozares vadītāja, biedrības "Eņģeļa sirds" pārstāvi Amerikā Gintu Osi un trīs cilvēkus, kuri paši ir aktīvi ziedotāji un kuriem labdarība ir ikdiena un viņi arī ir tie, ku

Gada nogalē ierasts, ka ļaudis atskatās uz paveikto, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts esam lēmuši izvērtēt mūsu raidījuma mērķauditorijas labā paveikto, kā arī centīsimies saprast, kas palicis pusratā, kuri ir nepadarītie darbi, kā arī par to, kādi ir nākotnes plāni. Iizvaicājam Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV un portāla LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve, portāla “Baltic-Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un laikrakstu “Brīva Latvija” un “Laiks” žurnāliste Sallija Benfelde.  

Dzimtas stāstu sērijā tiekamies ar Amerikas latviešiem Elisu Freimani, viņas vīru Kalvi Ceru un abu meitu Daigu. Saruna, kas ierakstīta Čikāgā, par riktīgi latvisku dzīvi Amerikā un balansēšanu starp divām piederībām.

Dati liecina, ka sociālajos tīklos pavadām arvien vairāk laika, tieši tāpēc arvien vairāk un biežāk jādomā par jēgpilnu sociālo tīklu lietošanu. Jauni sociālie mediji, kas uzrunā tautiešus ārpus Latvijas. Par idejām, kā veiksmīgāk sasniegt latviešu kopienas visā pasaulē, un pieredzi, kas latviešus pasaulē interesē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar sociālā medija "Laiva" vienu no vadītājiem Uldi Balodi (Lielbritānijā), sociālas platformas “Tauta” vadītāju Maiju Miltu-Butu (Norvēģijā) un radio "Tauta" vadītāju Asatūru Keimu (Lielbritānijā).

Latviešu valoda pasaulē. Iespējas to apgūt aktīvi un dažādi, spēlējot spēles, dodoties digitālās ekskursijās, piedaloties radošo darbu konkursos un arī  slēpņojot. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, vai cilvēkiem ir vēlme apgūt latviešu valodu radoši arī tālmācības nodarbībās. Sarunājas Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Valdmane, Latviešu valodas aģentūras tālmācības nodarbību projekta vadītāja Santa Kazāka un komandas „Zobenzobu vāveres” (Īrija) kapteine Baiba Gaigra (Gaigr). Viņas komanda spēlē „Cietie rieksti latviešiem pasaulē” ieguva pirmo vietu. Bet Baiba ir arī Īrijas 3×3 padomes priekšsēdētāja, Īrijas teātra “Sliedes” režisore un viņa ir saņēmusi "Latvijas lepnums Īrijā" nomināciju “Latviskuma sargātāja”.  

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts vadītājai Čikāgā, viesojoties Amerikas latviešu apvienības (ALA) 70. gadadienas kongresā, bija iespēja klātienē tikties ar cilvēkiem, kuri līdz tam lielākoties tika sastapti "zoom" lodziņos. Šoreiz saruna ar Ejupu ģimeni – Līgu, Imantu un viņu meitu Sarmu, kas visi trīs ir aktīvi iesaistījušies Amerikas latviešu apvienības dzīves organizēšanā. Līga bijusi Amerikas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja līdz 2020.gadam un aktīvi darbojusies, lai notiktu ALA jubilejas kongress, Imants ir Garezera padomes priekšsēdis, bet Sarma - praktikante ALA programmās. Lai arī saruna norit ALA kongresa laikā, tā vairāk ir par ģimeni, latvietības izjūtu un ko nozīmē būt latvietim Amerikā.

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” uzrunā savu auditoriju ar diviem jauniem projektiem: ar izstādi "Savējie! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā", kas skatāma bazāra skatlogos, izstāžu zālē, kā arī digitāli, un ar dokumentālo filmu „Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”, kas vēsta par trimdas jauniesu politiskajām demonstrācijām 20.gadsimta 80. gados. Ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” jaunākajiem projektiem iepazīstina Toms Pāvils, muzeja un pētniecības centra  “Latvieši pasaulē”pārstāvis, projekta "Savējie latvieši - profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā" vadītājs, un Māra Pelēce, dokumentālās filmas „Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” režisore.   

Pēc Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 70. jubilejas kongresa Čikāgā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uz sarunu aicinām jaunievēleto apvienības valdes priekšsēdi Mārtiņu Andersonu un ilggadējo ALA vadītāju, tagad ekspriekšsēdi, Pēteri Blumbergu. Saruna par Amerikas latviešu kopienas turpmāko attīstības ceļu un saiknes ar Latviju stiprināšanu.

Šodien raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skatus vēršam Austrālijas un Jaunzēlandes virzienā, jo kā latvieši mēdz teikt – labs nāk ar gaidīšanu, un latvieši Austrālijā un Jaunzēlandē beidzot sagaidījuši paši savu vēstniecību un vēstnieku. Jaunais Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, pirmais vēstnieks, kas rezidēs šajā valstī, ir raidījuma ciemiņš un atbild gan uz raidījuma vadītājas, gan arī uz  latviešu kopienas Austrālijā jautājumiem. Jautājumus uzdod arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlande priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un laikraksts "Latvietis" galvenais redaktors Gunārs Nāgels.  

Latvieši dzīvo visā pasaulē, to spilgti pierāda fakts, ka jau vairākus mēnešus par interesantām, sabiedriski nozīmīgām un prakstiski noderīgiem tematiem no visdažādākajām vietām pasaulē ziņo "Latviesi.com"  speciālkorespondenti jeb vēstneši. Par to, kā radusies ideja par vēstnešiem, kas ir šie speciālkorespondenti, kāda ir viņu pieredze, ar ko aizraujas paši un kādus latviešus sastapuši pasaules ceļos, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Ieskicējam arī veidus, kā latvieši satiekas virtuālajā pasaulē, jo latviesi. com šādu eksperimentālu tikšanos bija sarīkojusi šorudens, kad aizritēja virtuāls forums, kas vērsts uz diasporas kopienu sadarbību. Sarunā piedalās Māra Vītols-Hrgetiča, Venecuēlā augusi latviete, kas tagad dzīvo Horvātijā, bet raidījuma ieraksta laikā viņa ir Latvijā, "Latviesi.com" vēstnese Latvijā Reičela Adele Bišere, kura ieraksta laikā ir Portugālē, "Latviesi.com" vēstnese Āzijā Elīna Belova, un viņa atrodas Bankokā, "Latviesi.com" vēstnese Eiropā Ieva Alberte, viņa sūta sveici

Kā mūsdienu neadekvātajā vidē saglabāt un kopt savu garīgo veselību? Par pieredzi, kā krīzes situācijās palīdzēt bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem garīgās veselības uzturēšanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām bērnu un pusaudžu psihoterapeiti Dagniju Tenni, kura ir ieguvusi doktora grādu attīstības psiholoģijā Latvijas Universitātē, bet šobrīd atrodas Kanādā, psihiatru, psihoterapeitu, psihoanalītiķi Kasparu Tūteru Kanādā un psiholoģi, Latvijas Universitātes profesori Baibu Martinsoni, kuras vadībā izstrādāta garīgās veselības programma skolēniem. Galvenokārt mūsu saruna par Latvijas un diasporas ģimeņu pieredzi krīzes situācijas uzturēt garīgo veselību.