Kultras Rondo

Par instrumentālās mūzikas apvienības “Kuba” jauno studijas albumu “Laukumi” saruna ar saksofonistu Miku Soloveju.

Jauniešu modes un dizaina nodibinājums „2IVI” šonedēļ aicina uz modes performanci Vidzemes tirgū.  Performances laikā apmeklētāji aicināti apskatīt apģērbu kolekciju, kurā inovatīvu biomateriālu mijiedarbība ar apstrādātiem džinsu audumiem. Performancē piedalīsies aktieri, bet vide, scenogrāfija un muzikālā improvizācija rosinās domas par 60.gadu laboratoriju. Jauniešu modes un dizaina nodibinājumam šī ir trešā darbības sezona. Vidzemes tirgū bijušajā tirgus paviljonā 17. jūlijā gaidāms ilgtspējīgam dizainam veltīts notikums – modes performance „2GROW”. Tiekos ar trim jauniešiem Katrīnu Tīnu Smilgu, Elizabeti Ancveri un Fabiasu Nilu Īli, jo performanci rīko Jauniešu modes un dizaina studija jeb nodibinājums „2IVI”.   Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas produktu dizaina 4.kursa audzēkne Katrīna Tīna Smilga vispirms par to, kā radies studijas nosaukums un kāda jau ir modes performanču pieredze. Šī gada perofromances tēma ir 60.gadu laboratorija, piebilst Elizabete Ancvere, kura Rīgas Dizaina un mākslas vidu

Jau rīt, 13. jūlijā, Lūznavas muižā notiks ikgadējais „Mākslas pikniks”. Klausīties, piedzīvot, skatīties un izgaršot – baudījumu visām maņām no pulksten trijiem pēcpusdienā piedāvās Lūznavas muiža Rēzeknes novadā, kur notiks devītais „Mākslas pikniks”. Arī šogad plašais muižas parks pārvērtīsies par piknika un atpūtas vietu, kur skanēs dažādu žanru mūzika, būs teātra un laikmetīgās dejas izrādes, kā arī kino, burvju triki, mākslinieku plenērs un meistarklases.

Kultūras rondo tiekamies ar tulkotāju Denu Dimiņu, kurš iztulkojis no portugāļu valodas Fernandu Pesoa „Nemiera grāmatu”. Saruna par grāmatu, kurai nav manuskripta, par grāmatu, kuru vākos saliek jau bez paša autora, jo viņa lapiņas ar puspabeigtiem vai grūti salasāmiem tekstiem glabājās lādē, kas arī radīja dažādas interpretācijas. Tagad portugāļu modernista Fernandu Pesoa "Nemiera grāmata:  iztulkota latviski un izdota "Valodu mājā". Tas noteikti ir notikums. Šī ir grāmata, kuru, iespējams, var uzšķirt jebkurā vietā un atrast kādu teikumu, kas iedvesmo. "Noteikti to var raksturot, kā kaleidoskopisku tekstu, kā lielu tekstu mozaīku. Jau minējā, ka tā ir grāmata bez manuskripta, grāmata, kas tapusi no dažādiem fragmentiem, tāpēc jautājums par šo fragmentu secību ir ļoti nosacīts. Mēs varam tos kārtot dažādi," atzīst Dens Dimiņš. Viņš arī stāsta, ka Lisabonā Fernandu Pesoa muzejā ir ekspozīcija "Saliec savu "Nemiera grāmatu"". Var spēlēties gan portugāļu, gan angļu valodā. "Kārtība, kā zināms, no saskai

Mākslas centrā "Noass" jau 24.reizi notiek videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali". 10. jūlijā programmu atklāja Vācijas jauno mākslinieku darbi, bet turpmākās divas trešdienas programmas no Spānijas, Ukrainas, Rumānijas un Etiopijas. Festivāla mērķis visus šos gadus aktualizēt kustīgā attēla un video medija nozīmi laikmetīgās mākslas jomā. Gaidāms arī starpdisciplinārais projekts "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" peldošajā mākslas centrā "Noass". Pēc atklāšanas ekspozīcija "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" apmeklētājiem būs skatāma trešdienās līdz augusta beigām savukārt videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali" vēl divas nākamās trešdienas.  

Pirmiedzīvotāju valodu apguve, pārmantošana, digitālā vienlīdzība un tiesiskais statuss. Ko šie ANO apstiprinātie virzieni nozīmē lībiešu valodai? Kultūras rondo tiekamies ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu un vadošo pētnieci Guntu Kļavu.

No 11. - 13. jūlijam Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu norisināsies „Latviešu dienas”. Gan Igaunijai tuvākie kaimiņi no Cēsīm un Valmieras, gan arī kurzemnieki organizēs jautras un arī garšīgas meistarklases. Savukārt Bezauto Avēnijā uz galvenās skatuves uzstāsies grupas „Carnival Youth”, „Sudden Lights”, kā arī pūtēju orķestris „Cēsis”. Kā norisināsies „Latviešu dienas” stāsta Vineta Pūce, Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes Starptautiskā tūrisma speciāliste.

Mākslinieka Ata Jākobsona izpētes centrā ir saskaņas meklēšana ar dabas ritmiem, vides apziņu un savu iekšējo balsi. Kultūras rondo par  izstādi  ”Debesu ķermeņi”, kuru viņš radījis, iedvesmojoties no dabā sastopamo frekvenču viļņu plūsmas novērojumu paraugiem, saruna ar ar Ati Jākobsonu un kuratori Annu Vilīti. Līdz 25. augustam izstāžu zālē "Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa" būs apskatāma Ata Jākobsona personālizstāde "Debess ķermeņi". Brūkot vecajai pasaulei un veļoties nospiedošai satraucošu ziņu lavīnai, daudzi no mums ir attapušies personīga nemiera, izsīkuma un disharmonijas ielenkumā. Mūsu maņas ir pieskaņojušās baiļpilnām tumsas sfērām. Tomēr, kā indivīdiem, mums piemīt spēja izvēlēties tās frekvences, ar kurām sinhronizējamies, tādējādi pievēršoties eksistences cerīgākajām šķautnēm un rotājot savas orbītas ar gaismu un cerību. Smalkā pasaules mikro un makro procesu saspēle atspoguļo fundamentālo saikni starp visām būtnēm. Mūsu iekšējie procesi ietekmē plašākus procesus. Būtiski apzināties, ka mūsu

„Mēs lepojamies ar savu skolu” – atzīst Saldus mūzikas un mākslas skolas darbinieki. Turklāt ēka esot labs resurss, lai to pilnveidotu un pielāgotu laikam. Skolas ir bieži starp Latvijas arhitektūras gada balvas laureātiem. Latvijas arhitektūras gada balvu 2012.gadā ieguva Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras autori ir birojs "MADE" arhitekti – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa. Ierakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” turpinām ar viesošanos Saldus mūzikas un mākslas skolā, ēkā, kas laurus guva pirms nu jau 12 gadiem. Šoreiz dodamies uz Saldus mūzikas un mākslas skolu. Ēkas fasādē izmantoti dabiski masīvkoka paneļi, nozīmīgākie elementi projekta koncepcijā – gaismas pagalmi ēkas vidū, mūzikas un mākslas skolu interjerā atšķir krāsa. Kā noskaidrojis arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs, skolas ir godalgotāko ēku tips Latvijā, un gandrīz katru gadu ir kāda jauna skolas ēka, kas gūst žūrijas uzmanību. Ir lietaina jūnija diena un kopā ar vien

No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls "Cēsis" ar mūziku, teātri un laikmetīgo mākslu. Kultūras rondo saruna ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu. Viņa ir arī viena no Cēsu mākslas festivāla mūzikas programmas veidotājām. Runājam gan par Vāgneru Cēsu mākslas festivāla programmā, gan par orķestra tuvākajiem vasaras plāniem, gan Lielās ģildes rekonstrukciju, gan LNSO vasarnīcu Latgales vēstniecībā „Gors”. No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls "Cēsis". Festivālu atklās izstāde "Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādē varēs apskatīt „Mazo pārvietojamo Triumfa arku” un daudzus citus darbus, kas glabājas Pulka ielas krātuvē. Izstādes tapšanas laikā Cēsīs tikāmies ar kuratori Astrīdu Roguli. Tās ekspozīcijā būs apskatāmi vienpadsmit mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista

Par Radio mazās lasītavas ceļojumu Vācijā, dodoties arī pa brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstu pēdām, un gaidāmo Vecpiebalgas konferenci jūlija beigās Kultūras rondo izvaicājam ceļojuma dalībniekus – Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli un aktieri Gundaru Āboliņu. Divi Piebalgas skolotāji – Matīss un Reinis – bija lieli ceļotāji. Viņi ne tikai vasarās ceļoja, bet arī ceļojumus aprakstīja un tos publicēja presē. Tāpēc ar Radio mazo lasītavu ceļojot pie latviešiem Vācijā, mēs ņēmām līdzi arī Brāļu Kaudzīšu ceļojumu piezīmes. Un šodien pēc brauciena Piebalga – Rīga – Berlīne – Minstere – Freiburga – Lietuva – Rīga – Piebalga atkal no Piebalgas uz Rīgu ir braukusi Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule, saziņā ar mums – aktieris Gundars Āboliņš. Vēl noskaidrosim, kas ir „žurme” un kā atklāt Piebalgas fenomenu. "Piebalgas žurme" - šāds nosaukums dots arī kultūrvēsturiskai konferencei, kas norisināsies 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Žurme ir Piebalgas izloksnes v

Igaunijas latviešu kora „Ziemeļu balsis” dziedātāji, kuri šogad pārsteiguši Lietuvas simtgades dziesmu svētku rīkotājus, iemācoties visu svētku programmu un pievienojoties lielajam kopkorim. Viņu mērķis – trīs gados piedalīties visu trīs Baltijas valstu dziesmu svētkos. Stāsts par „Ziemeļu balsīm” ir daļa Māras Rozenbergas reportāžas no Viļņas, kur Lietuvas dziesmu svētki savā simtgadē piedzīvo vēl nebijušu mediju un skatītāju interesi. Kā lietuvieši svin savus dziesmu svētkus, par kuriem vairums no mums zina diezgan maz?

Latvijā viesojas ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka. Viņas dzīvi neatgriezeniski ir ietekmējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Viņa ir no Luhanskas apgabala un tur, Ļuba uzsver, karš ilgst jau desmit gadus. Par dzejnieku un rakstnieku atbildību, runājot par karu, par dzeju un to, ka arī šajā tumšajā laikā ukraiņi spēj saredzēt cerīgu noti, saruna ar dzejnieci. Viņa runā savā dzimtajā – ukraiņu valodā, tulko atdzejotāja un tulkotāja Māra Poļakova. Sarunā iepazīstam arī viņas zināmāko dzejas krājumu "Абрикоси Донбасу", (Donbasa aprikozes), kas drīzumā iznāks arī latviski. Autore atzīst, ka viņa, protams, priecājas par atdzejojumu katrā jaunā valodā, jo valoda ir dzīve, un tas nozīmē, ka viņas dzejoļi sāk jaunu dzīvi šajā jaunajā valodā. "Taču īpaši svarīgi ir tas, ka tulkojumi parādās bijušās PSRS valodās. Tādēļ, ka Padomju Savienībā spēkā bija viena optika - impērijas optika. Mēs cits uz citu skatījāmies it kā caur Maskavas brillēm, caur Maskavas lēcu. Un lielā mērā tas joprojām turpinās. Mēs zinām cits p

Daudzsēriju filmas - kā žanrs kinematogrāfijā. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali ir skatījušies gan dokumentālo seriālu „Lāsts jeb Roberts Dērsts par dzīvi un nāvi”, kas 2015. gadā Amerikā radīja sensāciju, gan zināmā mērā labu izklaides seriālu „Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu”, kas nule kā iznācis.  

Par misiju katru gadu uz Vēsturisko ērģeļu svētkiem atjaunot ērģeles Kultūras rondo pārrunājam ar ērģelnieci, projekta inicatori Ilonu Birģeli un ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi, kurš tikko atjaunojis Drustu baznīcas ērģeles. 5.jūlijā Drustu luterāņu baznīcā ar restaurēto ērģeļu atklāšanas koncertu sāksies jau VIII Vēsturisko ērģeļu svētki "Latvija - ērģeļu zeme". Ilonas Birģeles izlolotais un mūzikas mīļotāju gaidītais projekts priecēs klausītājus no Ugāles Kurzemē, Vijciema Vidzemē līdz pat Viļakas staltajam dievnamam Latgalē. Visi Vēsturisko ērģeļu svētku koncerti 5. jūlijā pulksten 19 Drustu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks restaurēto ērģeļu un arī festivāla atklāšanas koncerts. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un tenors Mārtiņš Zvīgulis. 6. jūlijā pulksten 18 notiks koncerts "Concerto barocco" Kandavas luterāņu baznīcā, kurā uzstāsies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un soprāns Nora Kalniņa. 14. jūlijā pulksten 19 Vijciema luterāņu baznīcā būs iespēja dzirdēt ģitāras un ērģeļu dialogus ērģ

Lietuvā norisinās simtgades Dziesmu svētki. Tie sākās 29. jūnijā Kauņā, un svētku programmā nedēļas laikā Kauņā un galvaspilsētā Viļņā paredzēti kopumā 14 dažādi pasākumi. Sazināmies ar kolēģi Māru Rozenbergu, kura atrodas Viļņā un stāsta, kāda atmosfēra tur valda, Lietuvas Dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinību nedēļā.

Pārsteigumkalns pie Ērgļiem savulaik bija kalnu slēpotāju iecienīta vieta, bet nu jau septīto gadu tas savu pilnbriedu piedzīvo vasaras vidū, kad te uz visnotaļ pārsteidzošu kultūras programmu pulcējas festivāla „Optižūns” mākslinieki un skatītāji. „Optižūns” ir jaunās scenogrāfes Mariannas Lapiņas un viņas domubiedru radīta pasaule, kurā gaidīti visi, kas vēlas radoši eksperimentēt, meklēt domubiedrus un jaunus ceļus mākslā. Sižeta ievadā skan fragments no 2022.gada „Optižūna” notikuma, ko autori ar veselīgu ironiju dēvēja par „mega giga rokoperu” ar nosaukumu “Mīts par Māri Ansīti” – radošā komanda tai esot iedvesmojusies no metāloperas „Kurbads. Ķēves dēls”. Vietnē „Youtube” noskatāms viss vairāk nekā 40 minūšu uzvedums: kalna galā spēlē grupa „Jānis”, piekalnītē sasēduši skatītāji, bet dziedātāji un dejotāji veikli izspēlē drāmu uz slēpošanas kalna stāvās nogāzes. „Pirmoreiz mēs notikām 2018.gadā, un pirmos divus gadus tā bija, kā es to saucu, laba dārza ballīte. Bet pēc tam tas uzņēma apgriezienus. I

Saulgriežu laikā atvērās ne tikai laika lūkas, bet arī tautu folkloras naratīvu pētniecības dzīles. Jūnija vidū norisinājās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizēts Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības 19. kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kāda folklorai saistība ar ekoloģiju un kāpēc tā mums palīdz vairāk saudzēt vidi? Par secinājumiem pēc vērienīgā Tautas naratīvu kongresa Rīgā Kultūras rondo izjautājam folkloras pētniekus: filoloģijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieku Sandi Laimi un filozofijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci. Ierakstā uzklausām Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības prezidenti profesori Sādnu Naitāni (Sadhana

Pārventas bibliotēka 2009.gadā kļuva par gada ievērojamāko ēku Latvijā, guvusi dažādas balvas, tai skaitā Latvijas Arhitektūra  gada lielo balvu. Autori: arhitektūras birojs INDIA, Pēteris Bajārs un komanda.  Bibliotēka no  grāmatu glabātuves izvērsta par apkaimes kultūras un sociālo centru, bet ēka kļuvusi par apkaimes identitāti transformējošu vietzīmi. Ierakstu sērijā „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” dodamies uz Ventspili, lai kopā ar arhitektu Pēteri Bajāru izzinātu Pārventas bibliotēkas tapšanas stāstu, ielūkojamies arī bibliotēkas ikdienā.

Mūsu kolēģi Latvijas Radio Ziņu dienestā sagatavojuši jaunu un visnotaļ intriģējošu ierakstu ciklu par kultūru un dezinformāciju. Idejas autore ir Ziņu dienesta faktu pārbaudes pētniece Anete Bērzkalne. Ar viņu tiekamies Kultūras rondo. Pētām, pa kādiem ceļiem mūs sasniedz dezinformācija. Lai arī visbiežāk dezinformācija saistās ar sociālajiem medijiem un propagandas interneta vietnēm, tomēr tās ieroču arsenāls ir daudz plašāks par mūsu tradicionālo izpratni. Tā darbojas kā greizie spoguļi, kas izkropļo mūsu realitātes uztveri.