Kultras Rondo

Zaļumballe Vecrīgā, Kreisā un Labā krasta svētki, muzikālie parki – par Rīgas svētku mēneša programmu un aktivitātēm apkaimēs, par Rīgas vēsturiskā centra atdzīvināšanas projektu pārrunājam Kultūras rondo studijā. Rīgas 823.dzimšanas dienas svētku mēneša sauklis ir "Līksmo, audz, daudzini". Krāšņā programma aptvers visas galvaspilsētas apkaimes, īpašu uzsvaru liekot uz svētku baudīšanu, ceļojot no labā uz kreiso krastu. Par Rīgas dzimšanas dienas svētku mēneša norisēm stāsta Rīgas dzimšanas dienas mēneša galvenā producente Madara Gruntmane, Kreisā krasta svētku  veidotājs Sandis Kalniņš, Vērmanes dārza koncertprogrammas producents Mārtiņš Mielavs un Rīgas dzimšanas dienas pasākuma “Rīga aug” producente Zane Auškāpa. Ar Rīgas vasaras pasaākumu programmu var iepazīties internetā.

Kultūrtelpā "Ola Foundation" jau mēnesi skatāma izstāde "Tava roka". Tajā satiekas divu mākslinieču Ievas Maurītes un viņas mammas, keramiķes Daces Pētersones darbi. Izstāde ir Ievas Maurītes veltījums savai mammai Dacei Pētersonei, kurai šis būtu 80.jubilejas gads. Kultūrtelpā "Ola Foundation" māksliniece Ieva Maurīte pulcinājusi nelielu draugu un radu saimi, lai aplūkotu izstādi un arī performētu tie, kas to nav paguvuši izstādes atklāšanā. Vārds „roka” ir izstādes nosaukumā, arī Ievas Maurītes un viņas mammas Daces Pētersones īpaši zīmējumu ciklā uz metāla plāksnēm ir attēlotas rokas. Izstāde ir Ievas piemiņas veltījums mammai, keramiķei un pedagoģei, vienai no keramikas studijas „Logs” dibinātājām un aktīvai tās dalībniecei, kura strādājusi gan ar mālu, fajansu un šamotu, gan porcelānu. Izstāde "Tava roka" kultūrtelpā "Ola Foundation" būs skatāma līdz 20.oktobrim.

Festivāls “Rimbenieks” ir ceļojums telpā, laikā un mūzikā, kas atklāj klausītājiem jaunas skaņu pasaules un rada neaizmirstamas emocijas. Liepājas simfoniskais orķestris turpina muzicēt Dienvidkurzemē. Saruna ar diriģentu Gunti Kuzmu un orķestra direktoru Uldi Lipski. Aizsācies 2021. gadā, arī šogad augustā Dienvidkurzemes novadu apceļos Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotais mūzikas festivāls “Rimbenieks”, piedāvājot vairākus izsmalcinātus muzikālus notikumus. Novada pilsētās un ciemos no 2. līdz 18. augustam norisināsies vairāki koncerti, kas apvienos augstākās raudzes māksliniekus un aizrautīgus klausītājus, radot neaizmirstamu muzikālo pieredzi. Galvenais satura balsts festivālā “Rimbenieks” ir kamermūzika, ko atskaņo Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu veidoti ansambļi, pieaicinot savus domubiedrus un tuvākos skatuves draugus. Ceļojums sāksies Kazdangas Kultūras namā, kur plašajā zālē 2. augustā pulksten 19 koncertēs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. 3. augustā pulksten 19

“Māksla mežā, pļavā un pie horizonta” – vides mākslas objekti, daba, filozofija, laiks un tu pats, kam ļauts klejot Dūrmuižā, Blīdenē. Kultūras rondo īsais klejojums izstādē, kas aplūkojama vēl līdz 27. jūlijam. Mēs pirmoreiz esam Dūrmuižā. Tur mūs pavada "Arterritory" direktore Una Meistare un galvenā redaktore Daiga Rudzāte. Pa ceļam satiekam arī saimniekus Agitu un Andri, māksliniekus Reini Dzudzilo un Ģirtu Muižnieku un  Andreju Virtmani. "Mūsu izglītības sistēmā māksla nav organiski iekļauta, tāpēc ceļš pie laikmetīgās mākslas var būt arī ilgāks," tā atzīst Una Meistare, stāstot par "EnergART" projektu un Dūrmuižu, kurā ir mākslas un dabas sinerģija ir tas, ko cilvēki meklē. Ļaujam gaiļiem dziedāt, tehnikai rūkt un vējam pūst, nemeklējot klusākus stūrus, jo vējš pieder šai vietai tāpat kā mākslas darbi. Māksla darbi savukārt organiski iekļaujas ainavā. Izstāde “Māksla mežā, pļavā un pie horizonta”, kas līdz 27. jūlijam skatāma dabas un mākslas telpā “Dūrmuiža”, Blīdenē, ir "Arterritory.com" galerijas

Valmieras vasaras teātra festivāla tēma šogad ir dzīvība. Izrādes par dzīvības rašanos, dzīvības trauslumu, arī par dzīvības atņemšanu karā. Vēl festivāla tēma rosina domāt par teātri kā dzīvu mākslu. Šogad festivālam īpaši plaša programma – astoņi jauniestudējumi, arī vairākas iepriekšējos festivālos rādītas, skatītāju iemīļotas izrādes. Uz Valmieru tikties ar iestudējumu radošajām komandām devās Laima Slava.

Sirreālisms ir kustība mākslā. Divdesmitie gadi, Parīze, manifesti, mākslinieki, kas nodarbojas un ietekmējas arī no psihoanalīzes un Zigmunda Freida. Šogad pasaule svin sirreālisma simtgadi, tāpēc jautājam mākslas zinātniecei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “Arsenāla” vadītājai Elitai Ansonei, vai Latvijā arī ir bijuši sirreālisti? "Par sirreālismu Latvijā runājot, mēs varam sākt to pieminēt, sākot ar 70. gadiem. Tas nozīmē, ka, īsti, veidojot izstādi no latviešu mākslinieku darbiem, simtgadi mums neizdotos sirreālismam atzīmēt. Ir Ludolfam Libertam divi portreti 1923. gadā, abi ir vīriešu portreti, kuros parādās tādas sirreālas pazīmes nedaudz. Ir ļoti tāds jaunās lietišķības stilā veidots vīrieša portrets, un blakus viņam ir tāda levitejoša sejiņa, tāda mēnestiņa sejiņa, tāda ļoti mistiska, kas liecina, ka tomēr Liberts ir iepazinies ar sirreālisma izpausmēm. Un šai pašā gadā vēl viens vīrieša portrets, kur savukārt sievietes tēls tādā dīvainā kombinācijā ienāk. Bet tās ir nejaušības un eksperimenti. U

Daži pieturas punkti sirreālisma simtgadē - Latvijā un citur Eiropā. Saruna ar Briseles Karaliskā muzeja modernās mākslas kuratori, profesori Francisku Vandepiti. „Sirreālisms ir vairāk nekā vienkārši kustība – tas ir prāta stāvoklis,” tā intervijā Latvijas Radio saka Briseles Karaliskā muzeja modernās mākslas kuratore, profesore Franciska Vandepite. Tieši viņas vadībā Briseles Karaliskajā muzejā šogad pie skatītājiem nonāca pirmā sirreālisma simtgades izstāde, kas tapusi vērienīgā sadarbībā starp Pompidū centru Parīzē un muzejiem Briselē, Madridē, Hamburgā un Filadelfijā un ceļos pa šiem muzejiem līdz pat 2026.gadam. Sirreālisma kustība, ko aizsāka franču dzejnieka Andrē Bretona 1924.gadā publicētais sirreālisma manifests, piedzima kā literāra ideja, kas drīz pārauga vizuālās mākslas kustībā un atstāja paliekošas pēdas plašā kultūras laukā. Ne velti mēs šodien arī sarunvalodā dīvainas pieredzes mēdzam saukt par „sirreālistiskām”. Par sirreālisma simtgadei veltīto muzeju kopdarbu, sirreālisma saistību ar si

Nevis sekot instrukcijām, bet atklāt veselību kā interesantu pasauli. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā vairākas dienas (24., 25 un 26. jūlijā) noritēs pētniecības laboratorija bērniem. Trīs tematisku darbnīcu ciklā par skābekli un elpošanu muzeja pedagoga vadībā rosinās dalībniekus domāt par cilvēka un pārējās dabas attiecībām. Praktiskā darbošanās notiks modes dizaineru MAREUNROL’S radītajā interaktīvajā vidē, ko veido daudzslāņains gobelēns.

Šodien, 24. jūlijā, dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas dienā, 20. reizi pasniegs viņa vārdā nosaukto balvu bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. Ar ko zīmīgs bijis šis gads bērnu literatūrā, Kultūras rondo vērtē Jāņa Baltvilka balvas projekta vadītāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, literatūrzinātniece Inguna Daukste, ilustratore Gita Treice un organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Runājam arī par priekšā lasīšanu kā ģimenes rituālu. Ar Baltvilka balvas nominantiem var iepazīties šeit.

Turpinot ierakstu sēriju par Latvijas arhitektūrā godalgotajiem objektiem, šoreiz pievēršam uzmanību komercbūvēm, augstceltnēm, daudzdzīvokļu ēkām. Tuvāk iepazītam Viesturdārza kvartālu – dzīvojamo ēku projektu Rūpniecības ielā, Rīgā, kas 2020.gadā ieguva vienu no Latvijas arhitektūra gada balvām. Projekta autori – "RUUME" arhitektu komanda, balvu ieguva par dzīvojamo ēku projekta 1.kārto, pašlaik realizētas jau trīs kārtas, nākotnē iecerēta arī ceturtā. Ar "RUUME" arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri, Oskaru Vāveri un Līvu Nordmani Viesturdārza kvartālā tiekos vienā no šīs vasaras karstākajām dienām. Arī mazais Miķelis Vāvere ir līdzi un visu laiku ratiņos negulēs. Ir dienas vidus, pilsēta dzīvo savu aktīvu dzīvi, un mēs, neslēpjoties no ielu trokšņiem, esam satikušies kvartāla šķērsielā pie Rūpniecības ielas. Lai arī Arhitektūras gada balvu iegūta gadā, kad bija pabeigta vien kvartāla 1.kārta, Liene uzsver, ka viss kvartāls izdomāts un projektēts kopā, viņu papildina Līva. Dzīvojamā apbūve ir viens no lielāka

Saullēkta koncerts un Jūrmalas festivāls jau aiz muguras, bet priekšā Ventspils koncertzāles „Latvija” piecu gadu jubilejas koncerts un pirms šī koncerta Kultūras rondo studijā ir Elbas koncertzāles goda ērģelniece Iveta Apkalna. Runājam gan par šo, gan pa citiem viņas šīs vasaras koncertiem, kā arī par futbolu. "Sezona bija krāšņa un ļoti intensīva, bija brīži, kad šī sezona bija fiziski arī ļoti grūti nesama un ceļama, bet ļoti iedvesmojoša un rosinoša, bija arī ļoti daudz jaunu koncertvietu manā koncertu klājumā, un arī jaunu festivālu. Bet tas viss, protams, emocionāli un prātā man klauvēja ar tādu sajūsmu un vēlmi, bet fiziski bija ļoti jāuzmanās. Ja man nebūtu tāda ģimene un tādi draugi, un tāds emocionāls atbalsts "whatsapp" vai "facebook", tad droši vien būtu bijis daudz grūtāk," aizvadīto sezonu vērtē Iveta Apkalna. Tajā pašā laikā mūziķe ir gandarīta par šo sezonu, jo tā dod nepieciešamo iedvesmu nākamām sezonām. "Šobrīd es esmu tik smaidīga, priecīga un laimīga ne tikai tamdēļ, ka beidzot atkal

Gleznas kā ainaviski portreti - tā savus darbus raksturo arhitekts Uģis Šēnbergs. Svinot nozīmīgu dzīves jubileju, viņš nevis atskatās uz paveikto arhitektūrā, bet sarīko personālizstādi „Ekspresija vides portretā”. Darbi tapuši autortehnikā, ar akrila krāsām gleznojot uz fibrolīta plāksnēm. Uģis Šēnbergs  glezno sabiedrības līderus, arī pašportretu, taču darbos nemeklējiet portretisku līdzību, to var rast fotogrāfijās, spriež mākslinieks.

"Es stāstu visu" ir Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar izvērstiem Gundegas Grīnumas komentāriem. Dienasgrāmatas, kas apraujas traģiski. Un tās arī caurstrāvo dramatiskas atklāsmes gan personīgajā dzīvē, gan politikā, gan nemitīgi nepiepildītā rakstniecības laikā. Par rakstnieci, publicisti un sabiedrisku darbinieci Ivandi Kaiju un viņas laiku 20. gadsimta sakumā Kultūras rondo izvaicājam pētījuma autori - literatūrzinātnieci Gundegu Grīnumu.  Rakstnieces Ivandes Kaijas dienasgrāmatas ar literatūtzinātnieces Gundegas Grīnumas komentāriem iznāk romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu".

Kas ir „grieķu savādais vilnis” un kāpēc grieķu režisora Jorga Lantima jaunākā filma „Laipnības veidi” satricināja Kannu kinofestivālu, radio īsrecenzijā pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali , jo „Laipnības veidi” nonākuši arī Latvijas kinoteātros. Ofisa darbinieks, kurš visu privāto dzīvi plāno pēc mīļotā bosa norādēm, reiz nolemj vairs nepakļauties. Policists cenšas pārdzīvot sievas bezvēsts pazušanu, bet kad viņa atgriežas, uzskata, ka tā ir sveša persona. Uz seksu un sālīta ūdens balstīta sekta sava guru uzdevumā meklē sievieti, kura būtu spējīga augšāmcelt mirušos.

Kā mēs ar kultūras līdzekļiem varam stiprināt paši savu drošību, kamēr Krievija turpina kara noziegumus Ukrainā? Kā mēs varam atrast valodu, lai runātu par karu?  Ir divi mākslinieki, kas veido izrādes, kuru vēstījums sasaucas ar kara tēmu – Mārtiņa Eihes "Izdzīvošanas piezīmes" un Valtera Sīļa "Ik dienas". Par iestudējumiem Valmieras vasaras teātra festivālā Kultūras rondo saruna ar režisoriem Mārtiņu Eihi un Valteru Sīli. Kā teātris kā mākslas forma palīdz nonākt līdz cilvēku prātiem par šo skaudro ikdienu? Valters Sīlis: Man liekas, pie sirdīm ir vieglāk nokļūt. Pie prātiem jau mediji tiek, un mēs jau it kā saprotam. Pietuvošanās tai realitātei - tās ir ziņas, kuras mēs dzirdam, un par to mēs domājam. Un tas ir laiks, kurā tu vari satikties stāstā un to sajust, un viņš ir daudz, daudz tuvāks. Kaut vai arī šīs dienas, kad mēs vienkārši par noteiktām tēmām stāstām, mums stāsta viņu piedzīvojumus [ukraiņu aktieru], viņiem pietuvojies neglābjami daudz tuvāk garās sarunās, un to mēs sakoncentrēsim tajā darbā

"Elfa - suns, ne cilvēks" ir stāsts par labradori Elfu, kas jau vairāku gadu garumā ne tikai palīdz savai saimniecei Baibai ikdienas gaitās, bet ir arī tuvākais draugs. Par Latvijā vienīgo suni - asistentu Elfu un stāstu rakstīšanu Kultūras rondo stāsta grāmatas autore Baiba Baikovska un rakstniece Inga Gaile.   Inga Gaile šo Baibas Baikovskas darbu dēvē par mīlestības dziesmu sunim. Viņa atklāj, ka sastapšanās abām notikusi kādā diskusijā par dažādību pirms vairākiem gadiem, kur diskusijas vadītāja mudinājusi Ingu Gaili uzrunāt Baibu Baikovsku piedalīties "Sieviešu stendapā". Viņa piekritusi un iesaistījusies. Pēc kāda laika, strādājot pie grāmatas "Jaukumiņš", Inga Gaile aicinājusi Baibu Baikovsku pievienoties un rakstīt kopā, lai darbs labāk veiktos.  "Tur mēs rakstījām un daudz runājām par rakstīšanu. Tajā brīdī viņa strādāja pie sava romāna, kas ir cits darbs nevis "Elfa – suns, ne cilvēks," atklāj Inga Gaile. Baiba atturīgi piebilst, jā – romāns, varbūt lasītāji par to arī neuzzinās, varbūt kaut

Jaukt robežas starp arhitektūru, dizainu un notikumu interesē studijas „Ēter” arhitektus. Atskatoties uz savas darbības sešiem gadiem, Rīgā galerijā „Asni” trīs dienas risināsies arhitektūras studijas „Ēter” izstāde „Pop up NAIL SALON”. Plašākās telpās šopavasar ekspozīcija rādīta Vīnē. Ar „Ēter” arhitektiem Dagniju Smilgu un Niklāvu Paegli izstādes iekārtošanas brīdī tikās Laima Slava.

Šodien, 18. jūlijā, Rotko muzejā atklās astoņu mākslinieku no Čehijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas darbu izstādi, kas tapusi Eiropas Savienības finansētā projektā “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi”. Nedēļas garumā Rotko muzejā norisinājās starptautiska mākslinieku rezidence. Jau augustā mākslas darbi tiks reproducēti un pielāgoti izvietošanai Daugavpils cietokšņa ārtelpā. Dienā, kad ierodos Rotko muzejā, te notiek rezidējošo mākslinieku publiskās prezentācijas, kad ir iespēja tuvāk iepazīties ar māksliniekiem un viņu daiļradi vēl pirms izstādes atklāšanas. Šī plenēra tēma – vienlīdzība, un jau šodien rezidences laikā tapušie darbi nonāks publikas priekšā, stāsta Rotko muzeja direktors Māris Čačka. “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” ir starptautisks projekts, kurā iesaistījies arī Rotko muzejs. Latviju šajā rezidencē pārstāvēja divi mākslinieki – Mairita Folkmane filozofiski izvēlējās pievērsties jumtu tēmai un skatam no augšas. Oskars Jansons arī šajā plenērā pārstāv Latviju,

Jau septīto gadu Daugavpils cietoksnī notika Starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls „Dinaburga 1812”, dodot iespēju izbaudīt 19. gadsimta sākuma atmosfēru, apskatīt cietokšņa garnizona un Francijas Lielās armijas nometnes. Festivāla centrālais notikums bija 1812. gada jūlijā notikušās cīņas atveidojums, kurā Dinaburgas cietokšņa garnizons drosmīgi stājās pretī Napoleona armijai un atvairīja tās uzbrukumu. Dalībnieki demonstrēja savu militāro stāju, vēsturiskos tērpus un ieroču mulāžas, piedaloties svinīgā parādē un cietokšņa aizstāvēšanas kaujas rekonstrukcijā.

Cik maz budisma filozofijas novirzieniem ir kopīga ar vienkāršotajām asociācijām par „karmu”, „ciešanām” un „meditāciju”? Cik maz mēs – rietumnieki un aziāti – viens par otru zinām ikdienišķās apziņas ietvaros un kāpēc mums aktuāla ir Āzijas intelektuālā mantojuma izpēte, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Kaspars Kļaviņš.