Kultras Rondo

Pazīstamā Jūrmalas mākslinieka Valda Buša simtgadē tapusi plaša viņa gleznu izstāde „Savienojums”, kas iekārtota Jūrmalas muzeja divos stāvos. Atklājumi būs arī mākslinieka daiļrades pazinējiem, jo daudzi darbi plašākai publikai izstādīti pirmoreiz, izceļot Valda Buša krāsu prieku un motīvu daudzveidību. Izstādē iekļauti arī papildinātās un virtuālās realitātes risinājumi, kas dod iespēju dziļāk iepazīt ražīgā mākslinieka radošo ceļu un neparasto dzīves gājumu. Jūrmalas muzeja askētiski gaišpelēko fasādi kopš maija beigām rotā spilgts akcents: no košsārta plakāta garāmgājējos noraugās jauna, spēcīga vīrieša seja, kas veidota māksliniekam Valdim Bušam tik raksturīgajos paletes naža triepienos. Tās pamatā ir fotogrāfija ar Valdi Bušu 70.gadu sākumā, kad tapa viņa pirmā personālizstāde, stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Inga Bunkše. Piesātinātās krāsas ir pirmais, kas apņem skatītāju, ienākot Valda Buša izstādē. Gleznu siltums suģestē, īpaši domājot par paša mākslinieka dzīvi: pirms studijām Mākslas

Kā vienā stāstā ietvert astoņus pasaules pirmatskaņojumus un muzikāli tos ievīt „Bezgalības krellēs”, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar rakstnieci Noru Ikstenu un diriģentiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. 7. jūnijā Lielajā ģildē Latvijas Radio koris ar jauno koncertprogrammu “Bezgalības krelles” atklās “Rīgas festivālu. Programmu veido astoņu komponistu - Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona un Andra Dzenīša - jaundarbi ar Noras Ikstenas radītajiem tekstiem. Koncertā uzstāsies diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Radio koris, piedalīsies arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasists Viktors Veļičko. Radot īstu kosmosa sajūtu, krāšņas videoprojekcijas veidos režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns. Koncertprogramma ‘‘Bezgalības krelles’’ apvieno astoņus mūslaiku latviešu komponistu skaņdarbus ar Noras Ikstenas radītajiem dzejoļiem, veltījumiem Saules sistēmas planē

Aizvadīta kārtēju Muzeju nakts, pieredzēti vairāki uzmanības vērti jauniestudējumi Latvijas teātros. Maija pēdējā dienā “Mēneša apskatniekā” pārrunājam maija aktualitātes kultūras telpā. Studijā portāla "Delfi"  kultūras žurnāliste Nora Rieksta-Ķenģe; radio "Naba" kultūras žurnāliste Anete Enikova un laikraksta "Diena" Latvijas ziņu redaktors, teātra kritiķis Atis Rozentāls. Pārlūkojam katram svarīgas norises, jo notikumu blīvums ir tāds, ka visu visiem aptvert nav iespējams.

Kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali ierakstu sērijā "Audiovizuālās īsmetrāžas" sarunājas par britu režisores Mollijas Meningas Vokeres darbu "Kā tikt pie seksa" un itāļu režisores Aličes Rorvaheres jaunāko filmu "Himera". Atbrīvojies no cietuma, Artūrs (Džošs O'Konors) atgriežas mazā Toskānas pilsētiņā, lai sastaptu kapu izlaupītāju bandu, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem izposta tūkstoš gadu senus etrusku kapus un pārdod atrastos vēsturiskos artefaktus "melnajā" tirgū. Anglim Artūram, savulaik cienījamam arheologam, piemīt īpašs talants atrast senus kapus. Maldoties starp dzīvo un mirušo pasauli, viņš meklē dārgumus, kas nav domāti cilvēku acīm, un savu zaudēto mīļoto Benjaminu. Aličes Rorvaheres ("Dievišķais ķermenis", 2011; "Laimīgais Lācars", 2018) kinematogrāfiskajā visumā savijas realitāte, mīts, pasaka un bagāta itāļu folkloras un kino tradīcija. Režisores jaunākajā filmā "Himera" skatītājs atpazīs šo unikālo kinematogrāfisko valodu. Režisore droši žonglē ar žanrie

Bibliotēku tīkla nākotne, bibliotēku funkciju maiņa, vai un kā jāmaina Bibliotēku likums un kādai jābūt ministriju, pašvaldību un kopienas pārstāvju sadarbībai bibliotēku tīkla nodrošināšanā – par to visu runājam Kultūras rondo. Limbažu novada pašvaldības lēmums par 7 mazo novada bibliotēku slēgšanu jeb reorganizāciju, ko atbalstījusi arī Kultūras ministrijas Bibliotēku padome, ir aktualizējis jautājumu par mūsdienu realitātei atbilstošu bibliotēku likuma nepieciešamību. Raidījumā diskutē Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine un Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba.

Tektoniskās svārstības Lietuvas teātros, secina teātra kritiķi, apmeklējot festivālu „TheAtrium”. Starptautiskais teātra festivāls Klaipēdā piedāvā plašu Lietuvas teātra skati, programmā iekļaujot gan pārbaudītas vērtības, gan dodot vārdu jaunajiem. Šogad īpaši interesanta festivāla starptautiskā programma. Starptautiskais teātra festivāls „TheAtrium” Klaipēdā vēl turpinās, ir noslēgusies Lietuvas teātra skate, bet starptautiskā programma ilgs līdz 13.jūnijam. Lietuvas teātra skate šogad piecās dienās piedāvāja noskatīties 10 izrādes. Skati atklāja režisora Dmitrija Krimova jaunākais  iestudējums Klaipēdas drāmas teātrī „Rekviēms”.

No 1. jūnija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varēs aplūkot Sigitas Daugules personālizstādi “Sienas”. Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieci Sigitu Dauguli un izstādes koordinatori Baibu Vanagu. Kādu izstādi skatītājs ieraudzīs, tas atkarīgs, kā uz to nokļūs. "Tā ir viņu pašu izvēle. Tas pirmais iespaids atšķirsies, vai viņi izkāps no lifta un ieraudzīs lielo, skaisto Sigitas gleznu, vai kāps pa kāpnēm un sākumā ieskatīsies kabinetiņos. Izstāde būs muzeja 4. stāvā, kur ir trīs telpas ar dažādu raksturu," atklāj Baiba Vanaga. Tieši šīm telpām radīti izstādes darbi. "Tas bija ļoti apzināti. Es jau arī pieteikumā muzejam aprakstīju, ko es gribu, jo pirmais, mani uzrunāja šīs dēļu telpas. Telpās ir dēļu sienas, un man jau agrāk bija gleznas ar dēļiem, tad es domāju, ka tas varētu būt interesants gājiens - uz dēļiem uzlikt dēļus. Savukārt lielā telpa man likās ļoti interesanta ar to, ka tā ir ļoti gara. Pēc būtības nav vienkārši aizpildāma ar mākslu. Tad es iedomājos, ja tur ieliek vienu

Daugavpilī vakar, 28. maijā, notika izrāde „Šķelšanās”. To kopīgi veidoja pētnieciskās žurnālistes no ‘’Re: Baltica” un Čehova teātris. Liela daļā no materiāla ir vākta tieši Daugavpilī. Rīga brauc pie Daugavpils, bet vai Daugavpils ir sadzirdējusi?

Ieinteresētus un jaunai pieredzei atvērtus skatītājus šonedēļ gaida starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”. Jau sesto gadu tas mērķtiecīgi stiprina Latvijā maz zināmo performances mākslas tradīciju, ļaujot plašāk iepazīt šo daudzviet pasaulē izplatīto mākslas veidu, kas no skatītāja prasa aktīvu dalību un gatavību arī izaicinošām sajūtām. Festivāls piedāvās ne vien starptautisku mākslinieku performances, bet arī akadēmiskus lasījumus un kuratoru pieredzes apmaiņu. Atklājot festivālu ar folkloras pētnieku, mākslas zinātnieku un performances meistaru zinātniskajiem lasījumiem par raganu arhetipiem mākslā un kultūrā, „Starptelpas” veidotāji dod iespēju arī pašiem dalībniekiem satikties, dalīties praksē un pieredzē un smelties jaunas idejas, ne vien tās nodot skatītājiem. Šī gada performances mākslas festivāla tēmas vadmotīvs ir „Rītdienas dumpinieki”, ar ko saistīta arī zinātnisko priekšlasījumu tēmas izvēle, stāsta festivāla direktore, mākslas zinātniece Laine Kristberga. Otrs festivāla a

Par trauslumu un sargāšanu, par to, kas paslēpts, par to, kas sapņos un īstenībā – saruna ar dzejnieci Inesi Zanderi, atverot viņas jauno dzejas un prozas grāmatu “Stikla burtnīca”. "Labākais, ko ar šo grāmatu darīt, ir viņu aptaustīt. Tas ir tāds īpašs žanrs, ko Anta Pence piekopj, taustāmie vāki. Šeit, saudzējot to stiklu, ir lietots matēts, maigs materiāls, kurš iekļauj trauslo," stāstījumu par jauno grāmatu iesāk Inese Zandere. "Protams, ka tur nav nekādas skaidrības ar tiem žanriem. Vārds dzejproza, attiecināts uz maniem tekstiem, neliekas piemērots. Es tos stāstiņus rakstīju kā stāstiņus, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir stāstiņi, kurus uzrakstījis kāds, kurš parasti raksta dzejoļus. Tās pašas metodes, kuras lieto, rakstot dzejoļus, tos pašus paņēmienus un tos tēlu veidošanas paņēmienus lieto, rakstot prozas tekstu. Tāpēc drīzāk tā ir dzejnieku proza, nevis dzejproza," atzīst Inese Zandere. Grāmatas atvēršanas svētki paredzēti kādā neparastā vietā. Ineses Zanderes jaunākā krājuma "Stikla burtnīca" a

Reiņa Suhanova atgriešanās pie Blaumaņa „Pazudušā dēla”. Klātbūtnes sajūta Valmieras teātra apaļajā zālē. Komponista Jēkaba Nīmaņa mūzika, kas atgādina gan kādreiz lauku cilvēku muzicēšanu krogā, gan veido saikni ar mūsdienām un arī ar kādu senu iestudējumu „Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Šo izradi Valmieras teātrī savulaik iestudēja Viesturs Meikšāns. Kultūras rondo studijā režisors Reinis Suhanovs, ierakstos uzklausām aktrisi Māru Menniku, kura atveido Roplainieti, Pūlīšu Pauļa lomas atveidotāju Akselu Aizkalnu un Krustiņa lomas atveidotāju Krišjāni Strodu un komponistu Jēkabu Nīmani pēc pirmizrādes.    

Zelta palmas zari Kannu kinofestivālā sadalīti. Par Latvijas dalību šī gada festivālā saruna Kultūras rondo studijā. Ar iespaidiem no Kannu kinofestivāla studijā Nacionālā Kinocentra vadītāja Dita Rietuma, kinokritiķe Dārta Ceriņa  un „Mistrus Media” producents Gints Grūbe. Kannu kinofestivāla galveno godalgu – "Zelta palmas zaru" – sestdien, 25. maijā,  saņēma režisora Šona Beikera filma "Anora", kas ir skarbs, atklāts un vietumis smieklīgs stāsts par Ņujorkas erotisko dejotāju. Beikers ir viens no Amerikas neatkarīgā kino līderiem, un filmā galveno lomu tēlo 25 gadus vecā Maikija Madisone. Viņa atveido dejotāju, kas uziet bagātu klientu, taču saskaras ar viņa vecāku – krievu oligarhu – dusmām. Žūrijas priekšsēdētāja, filmas "Bārbija" režisore Grēta Gerviga slavēja "Anoru" kā "neticamu, cilvēcīgu un humānu filmu, kas iekaroja mūsu sirdis". Beikers veltīja filmu visiem seksa pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas eksperti ir kritiski noskaņoti par šādu žūrijas vērtējumu. "Un tad negaidītā veidā galveno palmas

Par kino klasiku un sinematēkas fenomenu pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali. Atceramies leģendāro 1967. gadā uzņemto Žaka Demī muzikālo komēdiju „Rošforas meitenes” un Federiko Fellīni 1973. gadā radīto, vienu no personīgākajam viņa filmām “Amarkords. Kino klasikas darbi jūnija sākuma būs skatāmi "Splendid Garden" brīvdabas kino vakaros: Fransua Trifo „Žils un Džims”; Žaka Dereja krimināli erotiskā drāma „Baseins”;  Žaka Demī „Rošforas meitenes” un visbeidzot Federiko Fellīni “Amarkords”. No 11. jūnija kino gardēžiem būs iespēja baudīt "Splendid Garden" kino terases atmosfēru, Elizabetes ielā 61. Tas ir ne tikai spilgts vasaras pieteikums, bet arī solis pretī zaļākai un iedzīvotājiem draudzīgākai Rīgai. Jaunā āra terase, saulei rietot, tiks atklāta ar Fransuā Ozona jaunāko filmu 1985. gada vasara, kas ir mīlas stāsts starp diviem pusaudžiem zēniem Normandijas piejūras pilsētā.

Aktieru darbība jaunā realitātē britu režisora Džefa Džeimsa jauniestudējumā “Wintera stāsts” Dailes teātrī. Tiekamies ar aktieriem Katrīnu Grigu un Mārtiņu Meieru. Iestudējuma pamatā ir Viljama Šekspīra luga „Ziemas pasaka”, bet darbība notiek mūsdienu Kalifornijā un dramatiskais konflikts dēstīts tehnoloģiju industrijas superbagātnieku starpā. Kā Šekspīra kodi sadzīvo ar mūsdienu progresa kontekstiem un kas ir tas, kas mūsos tomēr nekādi negrib mainīties par spīti tehnoloģiju iespējām? Mūsdienas, Kalifornija. Tehnoloģiju industrijas miljardieri Leo Winters un Pols Vorens ir savas kompānijas kulta produkta prezentācijas priekšvakarā. Viņu radītā spēle “Bohēmija” aizstās visu mums zināmo. Tā ir virtuālās realitātes spēle, kas sola iespēju izdzīvot savus sapņus. “Bohēmijas" patērētāji būs visi, bet tās ietekme uz cilvēka apziņu ir neprognozējama. Katram, kas vecāks par 21 gadu, atrašanās šajā spēlē ir risks – tā var  neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu darbību. Tikai jauna cilvēka smadzenes spēj adaptēties ša

23. maijā „Maxim Boxer Gallery”, Rīgā atklās Miķeļa Fišera personālizstāde "Aklā humanoīda stāsti". Kopš karjeras pirmsākumiem Miķeļa Fišera daiļradi nepamet virtuoza glezniecība, taču jau desmit gadus viņa praksē nozīmīgu lomu ieņem kokgrebuma tehnika. Jaunākajā izstādē pirmo reizi būs skatāma trešā kokgriezumu sērija. Pirms izstādes atklāšanas tiekamies ar mākslinieku. Par pirmo Fišers saņēma Purvīša balvu un risināja netaisnības tēmu, ar otro pārstāvēja Latviju 57. Venēcijas mākslas biennālē, un uzdeva jautājumu “kas gan slikts var notikt”? Šoreiz Fišers skatītājiem piedāvā iespēju ieskatīties Aklā humanoīda dzīves pieredzē, kas metaforiski stāsta par varu un nežēlību, spēku un vājumu, meliem un patiesību, kā arī nedrošību nezināmā priekšā. Mākslinieku vienmēr ir saistījis starpgalaktisks mērogs, un viscaur savai radošajai praksei viņš ir saglabājis kosmiskās sistēmas un indivīda pretnostatījumu, kas mēdz būt netiešs, bet vienmēr ir klātesošs. Studējot liecības par pagātnes civilizācijām un kultūrām, Fiš

Pirmoreiz Latvijas fotogrāfijas vēsturnieku uzmanības centrā nonākusi fotomontāža – līdz šim maz pētīts temats, kam pievērsusies mākslas zinātniece Irēna Bužinska. Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēkā atklāta viņas veidota izstāde “Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā”, kurā pirmoreiz eksponēti fotogrāfiju paraugi no 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumiem, kas radīti ar fotomontāžas palīdzību. “Iecere ir pavisam elementāra – parādīt to, kas nekad nav rādīts.” Tā saka mākslas zinātniece Irēna Bužinska, kuras veidotā izstāde iekļauta Rīgas Fotogrāfijas biennāles vēstures sadaļā. Fotomontāža ir starpzona starp fotogrāfiju un mākslu, ko savulaik attīstījis Bužinskas daudz pētītais mākslinieks Gustavs Klucis. Tas aizvedis arī līdz šim maz pētītajai fotomontāžai Latvijas starpkaru periodikā. “Pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas fantastiskajai mājaslapai “periodika.lv”, es cītīgi izgāju cauri neskaitāmiem žurnāliem un avīzēm un pamazām

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā starp iekonservētiem embrijiem, galvaskausiem un anomāliju aprakstiem šobrīd ir parādījušās arī poētiskas vārsmas – dzejnieka Ivara Šteinberga „Anatomijas vārsmas”. Ko var uzzināt par cilvēku, poētiski pētot viņa ķermeņa daļas? Kultūras rondo pēta ar poētisku skalpeli un sarunājas ar autoru Ivaru Šteinbergu. "Kad sāku strādāt, runājām ar muzeja darbiniekiem par mūsdienu muzeja koncepciju un vadlīnijām, tur vairākas reizes parādījās vārds dažādība un daudzveidība, jo ķermeniskā daudzveidība ir viena no vērtībām, kuru pārstāv muzejs. Man šis vārds pieķērās, sapratu, ka šis dzejas cikls, šī dzejas intervence ir jāraksta, pirmkārt, skatoties, kādu dzejoli pieprasa katra tēma, katrs subjekts vai objekts. Otrkārt, jāraksta maksimāli daudzveidīgi, lai šī poētiskā daudzveidība spoguļotu to ķermenisko daudzveidību, par ko runā ekspozīcija," skaidro Ivars Šteinbergs. "Muzeja vadītāja Ieva Lībiete regulāri uzaicina māksliniekus veikt mākslinieciskas intervences ekspozī

Ar diriģentu Normundu Šne saruna par kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" sadarbību ar altistu Maksimu Risanovu, ar kuru kopā orķestris noslēgs šo sezonu. Piektdien, 24. maijā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē 18. koncertsezonu noslēgs Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Kā ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar romantisma laikmeta liriku. Koncerta īpašais viesis - harismātiskais ukraiņu altists Maksims Risanovs. Viņa sniegumā dzirdēsim mūsdienu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas veltījumu Francim Šūbertam - “Fantasy Homage to Schubert”, kā arī Koncertu altam un orķestrim. Orķestra sniegumā izskanēs paša Šūberta vitālas enerģijas caurstrāvotā Otrā simfonija, kā arī lietuviešu komponistes Justes Janulītes skaņdarbs “Apnea”. “Classic FM Gramophone” balvas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts Maksims Risanovs uzskatāms par vienu no pasaules spožākajiem un aizrautīgākajiem altistiem. Laikrakst

Cik atšķirīgi varam atklāt un izsekot mūsdienu fotogrāfijas vēsturei, to pārrunājam ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles māksliniekiem. Tiekamies ar mākslinieci Kristīni Krauzi-Slucku un galerijas ISSP kuratori Liānu Iveti Žildi, jo galerijā atklāta ekspozīcijas „Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” pirmā daļa. ISSP Galerijā atklāta pirmā no divu cikla izstādēm "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures", kurā atspoguļotas vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Kristīne Krauze-Slucka strādājusi ar 1980. un 1990. gadu mijā aktīvās, bet mūsdienās maz pazīstamās fotogrāfes Inas Stūres (1958–2006) arhīvu. Savukārt Agate Tūna meklē paranormālās un iluzionisma fotogrāfijas pavedienus Latvijā, izaicinot ierastās fotogrāfijas medija robežas un attiecības ar realitāti. Izstādes kuratore ir Liāna Ivete Žilde, tā notiek līdz 27. jūnijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros. Otrā cikla izstāde “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II” (mākslinieki – Annemarija Gulbe, Konstantīn

Saruna ar filmas “Straume” (2024) režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu noris Kannu Festivālu pilī (Palais des festivals) – šī baltā modernisma stilā veidotā ēka kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir kļuvusi par festivāla simbolu. Tieši šeit 22. maija pēcpusdienā notiks filmas pasaules pirmizrāde “Īpašais skatiens” (Un Certain Regard) skatē 77. Kannu kinofestivālā. Skate, kurā šogad ir iekļautas 18 filmas, tiek uzskatīta par jauno autoru, rokrakstu un drosmīgu izteiksmju meklējumu zonu. Šogad “Straume” ir vienīgā animācijas pilnmetrāža šajā konkursā un tajā nav dialogu.  "Manuprāt, šī ir pirmā filma, ar kuru varētu lepoties," vērtē Gints ZIlbalodis. ""Projām" [Ginta Zilbaloža pirmā filma] - esmu apmierināts, bet redzu ļoti daudz kļūdas. Tas ir labi, ja es neredzētu šīs kļūdas, tad šī filma nebūtu izdevusies. Ja es būtu vienmēr apmierināts. Varu atviegloti uzelpot, ka filma ir pabeigta, jo ne vienmēr bija garantēts, ka paspēsim filmu pabeigt un pabeigt kārtīgi. Process bija intensīvs ar daudz i