Rta Intervija

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau iepriekš izteicies, ka gaidāmā apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums ir neatbilstīgi augsts. Bez tam – pēdējās dienās parādījušās arī runas par to, ka iespējams nepieciešams mainīt topošā medija saimniecisko formu no kapitālsabiedrības uz nodibinājumu. Kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie) raidījumā “Labrīt” apliecināja, ka, lai arī visa šī viļņošānās notiek vien dažus mēnešus pirms būtu jāsāk strādāt jaunajam apvienotajam medijam, šobrīd pats galvenais ir noturēties pie plānotā apvienotā medija ieviešanas grafika. Lāce arī norādīja, ka gaida no Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes skaidru redzējumu par apvienotā sabiedriskā medija darbības formu. Minostre arī uzskata, ka mediju apvienošanas gaitā nebūtu jārunā tikai par valdes atalgojumu, bet arī pārējiem darbiniekiem.

"Rail Baltica" turpina saņemt ievērojamu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, taču jāņem vērā, ka projekta izmaksas, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem, ir daudzkārt pieaugušas, bet Eiropas starpsavienojuma instrumenta finansējums nav pieaudzis. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un Latvijas komisāra kandidāts nākamai Eiropas Komisijai Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība). Viņš teica, ka kopējais apstiprinātais finansējuma apjoms līdz 2027. gadam ir nemainīgs un Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt "Rail Baltica" izmaksas.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) uzskata, ka situācijā ar "airBaltic" nonācām ilgstošas vilcināšanās un neizlēmības dēļ. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt viņš sacīja, ka, apskatot dokumentus, redzams, ka četru gadu garumā valdība melojusi par patieso "airBaltic" glābšanu. Nav izmantota arī iespēja, kad Covid laikā Eiropas Komisija bija pieļāvusi labvēlīgākus noteikumus aviokompāniju glābšanai. Ar īsto investoru nebūs viegli, domā Kulbergs. Pēc "Apvienotā saraksta" deputātu pieprasījuma, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šodien frakcijas deputātiem sniegs skaidrojumu par situāciju ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Apvienotais Saraksts uzskata, ka "ārkārtīgi steigā un slepenībā" pieņemtie valdības lēmumi par "airBaltic" rada nopietnas bažas par simtiem miljonu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanu, elementāru labas pārvaldības principu ievērošanu un uzņēmuma nākotni.

Šobrīd Stradiņa slimnīcā strādā vairāk nekā 3400 darbinieku un ir arī vairāk nekā 360 vakances. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt izstāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis. Viņš teica, ka īstermiņa risinājums varētu būt - importēt darbaspēku atbalsta funkcijām. Vidzis arī vērtē, ka iespēja ietaupīt ir, efektīvāk risinot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, Viņš sacīja, ka uz šo problēmu jāskatās plašāk – ne tikai uz veselības jomu. Taču tādā gadījumā būtu jāmaina likumdošana. Vidzis arī minēja ieguvumus, ja tiktu veidota viena padome klīnisko universitāšu slimnīcām.

Spēja organizēt savu darbu un pašvadīt mācības – tās ir galvenās lietas, ko skolā būtu jāapgūst ikvienam, tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Latvijas Radio programmā Labrīt Čakša atzina, ka skolai vajadzētu atbilstoši attīstībai integrēt arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Čakša uzsvēra, ka aiz lasītprasmes un aritmētikas niansēm nedrīkst aizmirst, ka skola iemāca dzīvot un attīstīties sabiedrībā.

Studenti ir spiesti strādāt, jo nespēj nodrošināt savas vajadzības un strādāšana nopietni ietekmē izglītības kvalitāti. To intervijā Latvijas Radio sacīja Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa, komentējot grozījumu bloķēšanu no Finanšu ministrijas, kas paredzēja palielināt sociālās stipendijas "Studēt-gods" apjomu līdz 200 eiro.

Vai galvaspilsētas izglītības iestādes ir gatavas jaunajam mācību gadam? Skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu komplektācija, remonti, ēdināšanas maksa (Rīgā nedeklarētiem pirmsskolas izglītības iestādēs nebūs Rīgas domes līdzfinansējums), krievu valodas un kultūras fakultatīvi skolās, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Laimu Geikinu.

Ukrainas uzbrukums Krievijai Kurskas apgabalā ir bezprecedenta gadījums un rietumos tas nedaudz augšup cēlis motivāciju un morāli pret Ukrainu. Rietumi novēro, ka ukraiņi var gūt panākumus nevis, tikai zaudē savas teritorijas. To šorīt Latvijas Radio atzina Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Notikumu vērotāji un ukraiņi gaidījuši apjomīgāku Krievijas karaspēka pārcelšanu no Ukrainas uz Kursku, taču tas nav noticis un esot pārsteigums. Astukevičs arī pauda, ka ir pāragri uzskatīt, ka ukraiņu ieiešana Krievijā būs pagrieziena punkts miera sarunām par kara pārtraukšanu.

No sabiedrības saņemtie iesniegumi un sūdzības liecina, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par sabiedrisko mediju darbu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons, kurš amatā stājās 1. augustā. Pirmajās nedēļās ombuda amatā Apsalons novērojis, ka nepieciešams sabiedrībā veidot dziļāku izpratni par sabiedrisko mediju darbību, lai cilvēki saprastu ne tikai to, ko sabiedriskie mediji vēsta, bet arī to, kāpēc tie veido konkrēto saturu.

Viena no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta līdzšinējam kļūdām ir bijusi saziņā un komunikācijā ar sabiedrību, intervijā Latvijas Radio raidījuma Labrīt sacīja vadītāja pienākumu izpildītāja Ingūna Urtāne (kas šodien uzsāk darbu). Urtāne kā pirmo paveicamo izvirzījusi departamenta reputācijas jautājumu. Jau vēstīts, ka konkurss uz konkrētā departamenta vadītāja vietu noslēdzās bez rezultāta, un šobrīd Urtāne iecelta par pienākumu izpildītāju.

Šodien aprit 35-i gadi kopš Baltijas valstu iedzīvotāji veidoja cilvēku ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Baltijas ceļu. Šai akcijai, kurā divi miljoni cilvēku sadevās rokās un veidoja 670 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai pievērstu pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai, tolaik Zviedrijā dzīvojošais žurnālists Juris Kaža sekoja līdzi, lidojot helikopterā. Šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” viņš sacīja, ka tikai tā varēja aptvert akcijas patieso mērogu, ka desmitiem kilometru garumā tūkstošiem cilvēku vienojušies kopīgai akcijai. Tagad, 35 gadus pēc Baltijas ceļa, žurnālists Juris Kaža vērtē, ka ļoti lielā Latvijas sabiedrības daļā aizvien ir mantota neticība daudzām lietām.

Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un Finanšu nozares asociācija aicina valdību saturiski paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, sarunām atverot arī iespējamas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Valdības aktivitātes saistībā ar nodokļiem daļā uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā radījušas īgnumu, kas nu jau pārvēršas aizkaitinājumā. Šādu vērtējumu par valdības jaunāko nodokļu izmaiņu piedāvājumu un sākto darbu pie nākamā gada budžeta Latvijas Radio pauda viens no vadošajiem Latvijas IT speciālistiem, uzņēmuma „SAF” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņa vērtējumā mūsu politiķi ir zaudējuši laika izjūtu un domājot, ka vidējais latvietis dzīvo 500 gadu, tāpēc jebkura lēmuma pieņemšanu var atlikt bezgalīgi. Savukārt biznesā laiks ir viena no būtiskākaj

Jauno mācību gadu šogad Latvijā kopumā sāks 605 skolas, tostarp pašvaldību vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādes, arī privātās skolas. Attiecībā uz skolu tīklu sakārtošanu ir pieņemti 93 lēmumi, stāsta izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). "Šis ir bijis intensīvs gads skolu ekosistēmas izveidei ar mērķi nodrošināt, ka tuvākā skola mājām ir laba skola. Un pašvaldības ir ļoti daudz strādājušas, lai saprastu, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību," norādīja ministre. Čakšas vērtējumā 605 ir liels izglītības iestāžu skaits.  

Valdība šodien sāks darbu pie nākamā gada budžeta. Finanšu ministrs norādījis, ka šis būšot viņa pieredzē grūtākais budžeta veidošanas process, tomēr, kā šorīt ziņo Latvijas Radio, darbs pie budžeta notiek nesteidzīgi, turklāt aizvien nav skaidrības par sen solītajām nodokļu izmaiņām. Maz informācijas par nākamā gada finanšu plāniem ir arī Saeimai. Tā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atzina opozīcijas partijas „Apvienotā saraksta” deputāts Māris Kučinskis, kurš strādā arī parlamenta budžeta komisijā.

Krievijas Kurskas apgabalā jau trešo nedēļu turpinās Ukrainas militārās operācijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklājis arī operācijas mērķi – izveidot buferzonu Krievijas teritorijā. Ģeopolitikas pētījuma centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns Latvijas Radio skaidroja, ka buferzonas izveide, visticamāk, nav galvenais iebrukuma iemesls. "Frontes līnija ir labi gara. Un buferzonu, iespējams, būtu vajadzējis izveidot citur. Domāju, ka tas ir liels stratēģisks panākums, ar kuru iespējams izdevies lauzt kara gaitu, vismaz cilvēku galvās. Es neteikšu, ka tas būtu kaut ko praktisku izmainījis," pauž Māris Andžāns. Eksperts uzskata, ka Kurskas operācija dod jaunu ticību, ka Ukraina var pārsteigt. Tomēr diez vai iebrukums Kurskā ir tuvinājis miera samitu ar Krievijas līdzdalību. Andžāns uzskata, ka drīzāk notiks pretējais – Krievija, visticamāk, būs mazāk ieinteresēta piekāpties. Vēl Andžāns vērsa uzmanību tam, ka Kurskas apgabala iedzīvotāji iebrukumam ne

Jau šajā nedēļā sagaidāma galvaspilsētas - Rīgas dzimšanas diena. Taču nemitīgie remonti, tiltu stāvoklis par ko pat sākuši piketēt aktīvisti, arī pilsētas nespēja radīt iedzīvotājiem un viesiem drošu, lai arī gana dārgu vides objektu ir daži no šobrīd aktuālajiem darvas pilieniem pirmssvētku medus mucā. Cik labi ir pārvaldīta galvaspilsēta un vai tās vadība svētkus varēs svinēt ar labi padarīta darba sajūtu? Raidījumā intervējam Rīgas mēru Vilni Ķirsi. 

Ciešanas un grūtības ir dzīves sastāvdaļa, to vakar, 14. augustā, Tautas krustaceļā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā uzsvēra Rēzeknes–Aglonas diecēzes ģenerālvikārs un Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās Staņislavs Prikulis. Kas mūsdienās ir Aglonas svētki un cik daudz šobrīd ticībai pievēršas jaunie cilvēki, saruna ar priesteri Staņislavu Prikuli.

Vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu jāizdara vienreiz dzīvē, turklāt tā tiek veikta kā jebkura cita vakcīna – dūriens plecā. Tā, kliedējot vecāku aizspriedumus, Latvijas Radio raidījumā Labrīt stāstīja bērnu ginekoloģe un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente daktere Lāsma Līdaka. Vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi, kas ir otrs izplatītākais aiz krūts vēža. Mediķe teica, ka vīruss ļoti ietekmē reproduktīvo veselību un jo agrāk vakcīna saņemta, jo labāk. Vakcīnas ir pieejamas, taču lielākā pretestība ir no vecāku puses, atzīst Lāsma Līdaka. Šodien, 13. augustā, notiks atklāta tiešsaistes diskusija par iespējām novērst cilvēka papilomas vīrusa izraisītu vēžu izplatību.Diskusiju translēs vairāku iesaistīto ārstu organizāciju profilos "Facebook", kā arī sabiedrisko mediju portālā "LSM" un aģentūras "Divi gani" profilā "YouTube".

„Skats ir bēdīgs,” – tā par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" būvniecības izvērtēšanā līdz šim novēroto Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama no „Progresīvajiem”. Viņa pauda neizpratni par vājo pārvaldību tik nozīmīgam projektam. Savukārt runājot par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm, Ābrama norāda, ka "jāraugās kopsakarā, kā attīstām ārējo un iekšējo aizsardzību. Iekšējā drošība nedrīkst palikt pabērna lomā." Viņa uzsvēra, ka drošības lietas jātver kopsakarā.

Ukraiņi nevēlas iemainīt savu brīvību pret apkuri un elektrību, tāpēc ir gatavi arī nākamajā ziemā pārciest iespējamās grūtības, ko radīs Krievijas izraisītais pilna mēroga karš, to intervijā Latvijas Radio uzsvēra Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Diplomāts ir pārliecināts par ukraiņu gatavību cīnīties līdz uzvarošām beigām, iedvesmojoties arī no sportistu panākumiem olimpiskajās spēlēs. Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā turpinās jau trešo gadu. Vai ir grūtāk pārliecināt partnerus palīdzēt Ukrainai? Anatolijs Kucevols: Nav noslēpums, ka viss ir atkarīgs no noskaņojuma sabiedrībās, kā arī no vēlēšanu perioda atsevišķās valstīs, bet partneru kopējā apņemšanās palīdzēt nav vājinājusies. Arī nesen notikušais miera samits Šveicē parādīja, ka galvenie partneri, kas mūs atbalsta no paša kara sākuma, joprojām ir ar mums. Daudzas valstis ir sapratušas, ka šis ir karš ar globālu ietekmi un visiem ir jābūt tam gataviem. Piemēram, vienā no Eiropas ietekmīgākajām valstīm Vāci