Krustpunkt?

Latvijā lielākās emocijas pēdējās dienās ir virmojušas joprojām ap Stambulas konvenciju. Tagad neapmierinātie ir iesnieguši savu nacionālu konvencijas variantu, kuru parakstīs tikai Latvija, izstājoties no kopējās vienošanās. Otrs aktuālais temats bija ilgā ņemšanās ap izmešu kvotām un pieslēgšanos Eiropas Savienības direktīvām. Tikmēr pasaulē  neapšaubāmi galvenā ziņa ir panāktā vienošanās starp Izraēlu un "Hamās" par kara pārtraukšanu Gazā. Pagaidām gan tas ir pirmais solis. Lai arī to var dēvēt par Trampa panākumu, tomēr cerētā Nobela Miera prēmija viņam gājusi secen, to saņems Venecuēlas opozīcijas līdere. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.    

Kas šobrīd ir aktuālākais Latvijā, runājot par kultūras nozari, - attīstība, naudas taupīšana? Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Nelaimes gadījumi ar īrētajiem mikromobilitātes rīkiem raisījuši plašas diskusijas, kā sakārtot to lietošanu, lai pie šādiem braucamajiem netiku bērni, un lai braucēji paši būtu uzmanīgāki. Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "RIDE Mobility" izpilddirektors Edgars Jākobsons, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Linda Rinkule. Sazināmies ar Latvijas Dzelzceļa galveno tehnisko inspektoru Daini Zvaneru. Kamēr nenotiek nelaime, mēs nerīkojamies. Tā pēc pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas daudzi rakstīja sociālajos medijos. Runa ir par negadījumu, kurā iznomāts elektriskais mopēds pakļuva zem vilciena un bojā gāja divas pusaudzes. Traģēdija ir izvērtusies arī pretstāvē starp mopēda iznomātāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī Rīgas domi. Kam lielāka taisnība? Te daudziem domas dalās. Bet viens ir skaidrs - ir n

Trešdaļa skolu ir saskārušās ar būtiskām grūtībām, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā. Pilnā pāreja notika pakāpeniski triju gadu laikā un šogad jau mācībām visās klašu grupās jānotiek tikai latviešu valodā. Par spīti tam, ka mācības latviski daļā mācību priekšmetu jau notika, bet vidējā izglītībā šis process sākās jau pirms 20 gadiem, ne visu skolu pedagogi, skolu vide, arī ģimenes spējuši panākt, lai bērniem ir pietiekošas latviešu valodas zināšanas mācību vielas apgūšanai. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt, diskutējam Krustpunktā. Analizē Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors, Jeļena Vediščeva, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Rīgas 40. vidusskolas direktore, Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos, un Edvarts Krusts, vēsturnieks, bijušais Rīgas 13. vidusskolas skolotājs.  

Pirms neilga laika sociālajos medijos un politikas gaiteņos kaislīgākās diskusijas bija nevis par Stambulas konvenciju, bet gan zinātnes finansēšanu. Tiesa, ne runājot par to, kādēļ Latvijā zinātni, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, finansē tik skopi, bet kādēļ zinātnieki pēta lietas, kas nenes pienesumu tautsaimniecībā. Tematu aizsāka darba devēji, bet pārtvēra politiķi. Kā šajā situācija jūtas zinātnieki? Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesoru Vjačeslavu Kaščejevu.  

Šī nedēļa sākās ar to, ka valdības koalīcijas partijas vienojās strādāt kopā par spīti visām domstarpībām saistībā ar opozīcijas ierosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas un Zaļo un zemnieku savienības atbalstu tam. Tomēr savstarpējā vārdu apmaiņa liek šaubīties par iespēju sastrādāties. To, cik lemtspējīga ir koalīcija, raksturo arī opozīcijas spēja noraut kvorumu, šoreiz balsojot par emisijas kvotu direktīvu. Ar grūtībām saskārusies arī ASV valdība, tur apturēts valsts iestāžu darbs, nespējot vienoties par budžetu. Iepriekš tas notika Donalda Trampa iepriekšējās prezidentūras laikā. Par šiem un citiem, diemžēl arī traģiskiem nedēļas notikumiem runājam raidījumā Krustpunktā. Analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. .

Mežu izciršana, kāpu apbūve, izskan minējusi, ka patiesie iemesli valdības krīzei varētu būt šie. Krustpunktā izvaicājam Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektori Lauru Anteinu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā.  Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune. Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grū

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone. Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšan

Vērtību jautājumi raisa diskusijas un domstarpības, kādus šķeļ, citus vieno. Par konservatīvo un liberālo, par spēju vienoties, pieņemt citam citu vai šaut nost, kā to dara Amerikā. Krustpunktā intervija ar teologu, domātāju, kopienas "Elizeja" dibinātāju Induli Paiču.  

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Nākamā gada budžeta projekta aprises ir jau zināmas, tagad turpinās sarunas par detaļām. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aiga Pelane no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Ivo Butkevičs no TV3.  

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds. Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā

Vai un cik lielā mērā valstij jānosaka, ko pēta zinātnieki? Vai katram pētījumam ir jānes labums tautsaimniecībai? Diskusija par to ir raisījusies pēc tam, kad Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors sociālajos medijos ielika saiti uz 16,8 miljoniem vērtām fundamentālo un lietišķo pētījumu programmām ar pavadtekstu – „pētiet paši, kas no šī varētu noderēt tautsaimniecībai vai ekonomikai un kas sociālās vides uzlabošanai vai paredzami pašsaprotamu lietu konstatācijai”. Pēc tam šo jautājumu pārtvēra arī politiķi. Vai zinātniekiem jābūt pilnīgi brīvām rokām, izvēloties pētījumu tēmas un kādēļ nodokļu maksātājiem to finansēt? Par to Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore Ieva Zaumane, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Mārcis Auziņš, un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos L

ASV konservatīvā aktīvista, Donalda Trampa sabiedrotā Čārlija Kērka slepkavība ir spēcīgi saasinājusi attiecības starp dažādām sabiedrības grupām Savienotajās Valstīs, bet nevar noliegt, ka tās jau bija sakaitētas iepriekš. Kērka uzskati, viņam vēl dzīvam esot, raisīja ļoti pretrunīgus viedokļus, bet pēc viņa nošaušanas aktīvista publiska kritika Savienotajās Valstīs kļūst par tabu un noved arī pie nepatīkamām sekām, kas savā ziņā šķiet kā turpinājums Trampa jau aizsāktajai politikai, asi vēršoties pret politiskajiem pretiniekiem. Ko nozīmē sabiedrības polarizācija Savienotajās Valstīs, kāda ir šo procesu ietekme pasaulē, par to saruna Krustpunktā ar ārpolitikas pētnieku, Latvijas Universitātes pasniedzēju Andi Kudoru.