Latgolys Stude

2025. godā asam nūdzeivuojuši jau gondreiž treis mienešus, geopolitiski vātrains laiks kai uorpus Latvejis, puori okeanam, tai i pi myusu, itepat Latvejā, Latgolā. Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, kas ari mediju informacejis plyusmā īnas viļņuošonūs i jaunys vāsmys. Kai itymā laikā jau nūtykušais i vēļ tikai gaidomais ītekmej procesus, par regiona aktualitatem raidejumā saruna ar LTV raidejuma „De Facto” žurnalistu Ivo Leitānu, TV3 ziņu korespondeņti Katrīnu Karzubovu, i žurnalistikys studenti Anželiku Litvinoviču, kura niu ir praksē pietnīcikuos žurnalistikys centrā „Re:Baltica”.

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” anim

Pādejuos nedeļuos socialajūs medejūs apsprīstys bažys par Latvejis Muokslys akademejis (LMA) Latgolys filialis Rēzeknē liktini. Filialis darbinīki i vadeiba atkluotajā viestulē aizstuov filialis pastuoviešonu iz prīšku, savuocūt ap 200 parokstu. Akademejis rektors meklej atbolstu pi Senata i kūpeigi roksta prezidenta kancelejai par problemom Latvejis Muokslys akademejā. Īmeslis – nasaprasšonuos ar akademejis padūmi i konkretuok padūmis prīšksādātuoju Valtu Ernštreitu. Vīns nu streida uobuļu ir ari akademejis Latgolys filiale, tuos nuokūtne. Par konkretū streidu, par Latvejis Muokslys akademejis nuokūtni i tagadni raidejumā saruna ar Muokslys zynuotneicu, lektori LMA Latgolys filialē Eviju Vasilevsku i LMA Latgolys filialis absolventi, Rēzeknis Muokslys i dizaina školys vadeituojis vītineicu Kristīni Binduku. Sovu redzīni ap LMA rodūšū streidu i Latgolys filialis nuokūtni atkluoj ari LMA Latgolys filialis vadeituoja Dana Zelča, LMA rektors Kristaps Zariņš i LMA padūmis prīšksādātuojs Valts Ernštreits.

Latvejā oficiali 27. februars ir nūsaceita kai Storptautyskuo navaļstiskūs organizaceju dīna, tai vēļ itūnedeļ lēme Saeima, pījamūt izmainis lykumā „Par svātku, pīminis i atzeimojamajom dīnom”. Kai vareibu tai rūsynuot vaļsts īstuodis i pošvaļdeibys vaira sasadorbuot ar piļsūniskuos sabīdreibys organizacejom, kūpeigi diskutēt par aktualom temom i rast rysynuojumus vysaidim socialim, vidis i ekonomiskajim izaicynuojumim, tū saradz ari vīna nu aktivuokūs piļsūniskuos sabīdreibys organizaceju ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā Daugovpilī bīdreiba „Cita Daugavpils”, kas vēļ ituos nedelis suokumā, 24. februarī, Daugovpilī organizēja pasuokumu Ukrainys atbolstam – eipašu plakatu darbneicu i guojīni piļsātys centrā „Kopā līdz uzvarai!”. Bīdreibys „Cita Daugavpils” vīna nu dybynuotuoju i niu ari vaļdis prīšksādātuoja Inga Belousa soka: „Itūs diveju, treis godu laikā, kod bīdreiba pastuov, mes asam tī, kas Daugovpilī latvīšu volūdā organizej sabīdreibu pīsadaleit, izkuopt nu sovu ārtūs dzeivisvītu, pīsaceļt nu sovu di

Itamuos dīnuos paīt treis godi nu Krīvejis pylna mārūga ībrukuma Ukrainā. Taišni nu ituo laika myusu sābru vaļsts Krīveja i Boltkrīveja ir palykušys par agresorvaļstim. Ari Latgolai, kai itūs vaļstu pīrūbeža teritorejai, itymā laikā dagrīzta pastyprynuota viereiba, kam vys vēļ plots cylvāku lūks brauc ekskursejuos iz Boltkrīveju i Krīveju, brauc īsapierkt. Daudzi skaita — kars ir tik politika. Ap tū runoj ari janvara golā pyrmizruodeituo dokumentaluo kina "Kur ir robeža?".   Itūreiz raidejumā par Boltkrīvejis politiskuo režima nūdareitajom sakom i tū, kai itū saprūt ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā Daugovpilī sarunā ar dokumentaluos kinys "Kur ir robeža?" autorem — idejis autori, vysaidu medeju projektu atteisteituoju, daugovpilīti Vladislavu Romanovu i žurnalistikys studenti, žurnalisti, ari daugovpilīti Anželiku Litvinoviču.  

Latvejā godā vīns cylvāks roda videji 1,8 m3 voi aptyvai 412 kg naškiruotūs atkrytumu, iz vysa mozuok – lauku vīnsātuos, vysa vaira – daudzdzeivūkļu sātuos. Kūpā vaļstī kas gods teik radeits ap 745,7 tyukstūšom tonnu sadzeivis atkrytumu, nu jūs škiruota teik viņ aptyvai pīktuo daļa, līcynoj dati, kū par 2018. godu publicējuse atbiļdeiguo ministreja. Ir vysaidi leluoki i mozuoki, plotuoki i mozuok ploti dokumenti, kur nūsprausti atkrytumu apsaiminīkuošonys, jūs vydā atkrytumu daleituos vuokšonys i škiruošonys mierki. Tai, pīmāram, premjeris Evikys Silinis vadeituo Ministru kabineta deklaracejā saceits: „Plotuok integrēsim apritis ekonomikys principus uzjiemiejdarbeibā, lai produktu, materialu i resursu vierteibu piec vareibys garuok saglobuotu tautsaimisteibā, kai ari samazynuotu atkrytumu rasšonūs.” Bet Eiropys Savīneibys (ES) direktivys, kurys ari Latveja ir apstyprynuojuse, nūsoka, ka vysom ES daleibvaļstim da 2035. gods atkrytumu poligonūs nūglobuotūs sadzeivis atkrytumu daļa juosamazynoj da vysmoz 10 %

Piec objektu apsavieršonys Rēzeknis vaļstspiļsātā atzeimuotys 29 civiluos aizsardzeibys patvertnes ci globuotivis, nu jūs septenis eisuo laika uzaturiešonys vītys atsarūn vaļsts eipašumā, bet 22 ir pošvaļdeibys eipašums. Kab ļauds zynuotu par vareibu pasagluobt katastrofu, militaruo ībrukuma voi kara gadīnī, globuotivis, kas piļneibā voi daleji atbiļst minimalajom civiluos aizsardzeibys praseibom, ir atzeimuotys ar informativom zeimem. Kūpā Latvejā itūšaļt ir atzeimuots pi 960 globuotivu, kurymuos vītys byutu ap pusmiļjonam cylvāku. Par par patvertnem ci globuotivem, cik tuoli pošvaļdeibys ir tykušys ar jūs sakuortuošonu, pīmāruošonu, kai nūteik dzeivuotuoju informiešona ap tū, kai globuotivis juolītoj i kas juodora krizis situacejuos voi tai saucamajā X stuņdē, sarunā ar VUGD Latgolys regiona puorvaļdis guņsdrūšeibys izraudzeibys i civiluos aizsardzeibys nūdalis inspektoru Vitāliju Bogdanovu, Rēzeknis nūvoda komunalinženeru, civiluos aizsardzeibys komisejis sekretaru Vitāliju Kauškali i Rēzeknis vaļstspiļs

Statistikys dati pādejūs godūs ruoda, ka cylvāki vysuvaira nūbraukuši paceli nu Latgolys. Lauki palykuši daudz tukšuoki, i arviņ vaira nūteik attuoluoku regionu depopulaceja. Bet, nasaverūt ni iz kuo, ir ari taidi cylvāki, kuri īt pret straumi i izdora apzynuotu izvēli par atsagrīsšonu voi dzeivis suokšonu lauku vidē. Taidi ir ari pārnejuo gods goal izskaniejušuo Latvejis Radio raidīroksta “Es izavieleju dzeivi laukūs” pīcu sereju golvonī varūni – jauni cylvāki, kuri izbraukuojuši tyvuokys i tuoluokys zemis, niu sovu dzeivi i dorbu veidoj laukūs. Īmesli vysaidi – breiveibys mekliešona, seņču montuojuma seņtiments, pošaudzāta puortyka i biznesa īspieju potencials. Vystik ar motivaceju viņ napīteik, dzeive laukūs atkluoj ari vysaidus izaicynuojumus. Deļkuo Latgolys lauki izatukšoj i kū dareit, kab laukūs vystik atsagrīstu jauni cylvāki, jaunys saimis, par tū saruna ar Atteisteibys finaņšu institucejis “Altum” Latgolys regiona vadeituoju Vitu Pučku, Latvejis Pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu Sniedzi Sproģi, vie

Niu Latgolys planuošonys regions aptver teritoriju, kurā dzeivoj 16% nu kūpejuo Latvejis dzeivuotuoju skaita kas ir 294 058 cylvāku, i kurā ītylpst septeni nūvodi i divys vaļstspiļsātys, taipat ni mozuok svareigi, ka planuošonys regiona teritorija ir ari Latvejis i ES austrumu rūbeža. Sovukuort Ministru kabinets ituo gods janvara vydā apstyprynuoja reiceibys planu Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai turpmuokajim 3 godim (2025.–2027. godam). Kūpumā 58 pasuokumim daškierti 644,6 milj. eiro, t.sk. drusku mozuok nakai puse ir vaļsts budžeta finansiejums (269,6 milj. eiro) i leluokuo puse naudys – Eiropys Savīneibys (ES) fondu i cyts uorvaļstu finansiejums (375,0 milj. eiro). Kaids īguļdejums itaida reiceibys plana sagatavuošonā ir bejs Latgolys planuošonys regionam, kura mierkis ir nūdrūšynuot regiona atteisteibys planuošonu, koordinaceju, pošvaļdeibu i cytu vaļsts puorvaļdis īstuožu sadarbeibu, i ari Latgolys regiona interešu aizstuoveibu vaļsts leimenī? Cik taids plans

“Niu Rēzeknis i tuos apleicīnis dzeivuotuojim, kai ari regiona apmaklātuojim nav daīmama pylnvierteiga sabīdryskuo transporta satiksme storp Rēzekni i Reigu. Reita reisi nu Reigys ībrauc poruok vālu, kab ļautu atbrauciejim pylnvierteigi struoduot voi vuiceitīs dorba laikā, bet pādejī reisi nu Rēzeknis izbrauc jau piecpušdīnē, līdzūt īspieju struoduot pylnu dorba dīnu, apmeklēt vokora kulturys pasuokumus,” itaidu uzsaukumu vēļ pārnejuo gods golā sabīdryskuo aktiviste, literate Ilze Sperga portalā manabalss.lv aicynuoja Latgolys dzeivuotuojus ar sovu bolsu izsaceit dūmys par sabīdryskū transportu. Niu jau savuokta tyukstūša bolsu i ari atbiļdeigī dīnasti, Latgolys plānuošonys regions i pošvaļdeibys īsasaistejušys. Deļkuo nu Latvejis vaļstspiļsātys i Latgolys ūtrys leluokuos piļsātys iz golvyspiļsātu vokorā piec dorba laika nav vareibys tikt ar sabīdryskū transportu, kai ari deļkuo niu ir slāgti daudzi autobusu reisi cytuos vītuos pīrūbeža maršrutūs, i deļkuo ir rodusēs situaceja, ka taupeibys rezultatā pīrūbeža

Par uzjiemiejdarbeibys atteisteišonu pīrūbežā runoj daudz, tai kai tys ir regiona izdzeivuošanai byutiskys faktors – uzjiemieji, nūdarbynuoteiba, nūdūkli, saimis, kas regionu napamat, bet palīk ite dzeivuot, leidz ar tū drūšeiba, infrastrukturys atteisteiba i regiona kūpejuo lobkluojeibys leimiņa ceļšona. 2024. goda decembrī Reigā, Malngaļvu nomā Latgolys planuošonys regions eipašā Latgolys dīnys pasuokumā gūdynuoja Latgolys regiona pārnejuo gods veiksmeiguokūs uzjiemiejus. Kai niu dzeivoj godūs jaunī uzjiemieji Latgolā, kaidys īspiejis regionā niule jī saredz i kaidys ir īspiejis atsateisteit, pīsaisteit leidzekļus nu molys, par tū itūreiz raidejumā runuosim ar Zelmu Pīgožni – zeimyna „Zelma Kraft” eipašneicu, uzjiemieju, kura pārn atzeita par goda amatnīku Latgolā, Kristinu Andžu – zeimyna „ONE:ZERO” radeituoju, uzjiemieju i digitaluos ziemynu vadeibys eksperti, kura pārn atzeita par goda digitalū lideri – uzjiemieju Latgolā, kai ari ar Latgolys uzjiemiejdarbeibys centra vadeituoju Andri Kucinu.

Pārnejuo gods decembrī jau vīnpadsmytū reizi Nūdarbynuoteibys vaļsts agentura gūdynuoja breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatorus. Storp 71 apbolvojumam pīsaceitūs breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatoru nu vysys Latvejis, par pārnejuo gods lobuokū breivpruoteigū atzeita Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoja, lūznavīte Ligita Stikute. Nu 2016. gods Ligita dorbojās Lūznovys muižā, i, nasaverūt iz kusteibu trauciejumim, ar kū jei sadzeivoj piec dabuotuos traumys, jei aktivi īsasaista Lūznovys pogosta kūpīnys aktivitatēs i īkļaujūšu projektu eistynuošonā vītējā i storptautyskā leiminī. Ligita Lūznovys muižā dorbojās vairuokūs NVA nūdarbynuoteibys programys projektūs i breivpruoteigi turpynuojuse veikt sovus aizdavumus storpperiodūs, kod vīns projekts beidzās i ūtrys vēļ nav suocīs. “Es ari sovā veidā dabojuu pīpiļdejumu ar tū, ka asu nūdereiga, ka es varu paleidzēt.” Nu likteneiguos traumys, kod Ligitai vajadzēja pīrast pi rateņkrāsla i staiguošonys palīgīreiču, ir paguojuši 20 godi. “Piec t

Pūķa zūbi, gruovu rakšona i militarūs spāku styprynuošona pīrūbežā, Krīvejis militaruo drona nūkrisšona Rēzeknis nūvoda Gaigalovā, Daugovpiļs slimineicys puorīšona vaļsts puorziņā, Rēzeknis dūmis atlaisšona i pagaidu administracejis pyrmī dorbi, politiskuo situaceja, kū paruodeja Eiropys Parlamenta vieliešonys regionā – itī i cyti procesi ir vīni nu byutiskuokūs, kas īzeimoj aizvadeitū 2024. godu Latgolā. Iz tū šudiņ Latgolys stuņdē plotuok atsaver Latgolys žurnalisti i raidejuma “Latgolys stuņde” veiduotuoji Tenis Bikovskis, Maija Upeniece, Renāte Lazdiņa i Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova, salīkūt punktus itam godam i īzeimejūt golvonūs vierzīņus jaunajam 2025. godam.

Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pas

Par veseleibys nūzari, par saimis uorstu kasdīnu pīrūbežā, par uorsta dorba izaicynojumim, struodojūt regionā, raidejumā runojam ar saimis uorsti nu Viļakys Rutu Muraškinu, kura naseņ kai par seviškim nūpalnim Latvejis vaļsts lobā apbolvuota ar Atzineibys krystu. Pošai uorstei itys asūt vīns nu leluokūs juos dorba nūviertiejumu, 40 dorba godu gaitys nūslādzūt. Jau 20. decembrī Ruta Muraškina sovu saimis uorsta praksi nūdūd jaunai uorstei. Prūtams, naatsverams ir ari kasdīnys pacientu nūviertiejums i pateiceibys vuordi. Jei vys pīzeist, ka ogruok praksē beja vysmoz 1500 pacientu, niu pacientu skaits sasamazynoj i ir palics tik 1200. Par sovu kolegi i nūvadneicu Rutu Muraškinu, kai ari par uorstu izaicynuojumim pīrūbežā, raidejumā sovu redzīni pauž ari Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja, saimis uorste, ari Saeimys deputate Līga Kozlovska, i jaunuo saimis uorste, kura puorjem Muraškinys praksi, Sabīne Feldmane.