Rta Intervija

Ķīna demonstrē savu militāro spēku, nesenā karaspēka parādē Ķīnai noteikti bija zvaigžņu stunda, taču diez vai tā palīdzēs Krievijai ar saviem jaunajiem ieročiem. Tā uzskata Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš. Latvijas Radio programmā Labrīt Slaidiņš pieļāva, ka Ķīna varētu turpināt piegādāt dažādas komponentes, iespējams, citām militārām vajadzībām. Krievijas kaujas tehnikas zaudējumi pēdējā laikā ir pat lielāki nekā Ukrainai. Slaidiņš teica, ka tuvākajā laikā uzzināsim par to, kā veicas jaunajam Ukrainas izstrādātajam ierocim – "Flamingo".

Dārgākās zāles līdz ar gada sākumā ieviesto zāļu cenu reformu tiešām ir kļuvušas lētākas, savukārt medikamenti ar zemākajām cenām tagad ir dārgāki. Tāpēc ir jautājums, vai lēto zāļu pircēji, tagad maksādami vairāk, nesubsidē dārgākos medikamentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Runājot par aptiekās noteikto 75 centu farmaceitu piemaksu, viņa norādīja, ka šīs summas atsevišķa izdalīšana bija ar mērķi norādīt pakalpojuma izmaksas. -- Saeimas Sociālo lietu komisija šodien, 3. septembrī, plāno izvērtēt zāļu cenu reformas ieguvumus un zaudējumus. Tāpat spriedīs, ko iesākt ar vairāk nekā desmit tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstīto iesniegumu, kurā viņi pieprasa atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nodarbinātības veicināšanai pirmajā pusgadā ir izsniegusi 10200 uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu ārvalstniekiem, un vairāk nekā 4000 no viņiem ir kravas automobiļu vadītāji, kam pēc skaita seko palīgstrādnieki celtniecībā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja pārvaldes priekšniece Maira Roze. Augsti kvalificēts darbaspēks, piemēram, programmētāji, pie mums iebrauc maz – tikai nedaudz pāri simtam, sacīja Roze.  

Latvijas skolas ir pilnībā gatavas jaunajam mācību gadam, un šodien, 1. septembrī, mācības vispārējā izglītībā sāk vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu. Viņus mācīs 26 tūkstoši skolotāju, taču daudz pedagogu arvien trūkst. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”:

Latvijas restorānu biedrība un ēdināšanas nozare ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumus, ja ēdināšanas pakalpojumiem samazinās pievienotās vērtības nodokli. Latvijas restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim ir vairākas idejas. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka pamatā ir laba sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un apmaiņa ar aktuālo informāciju.

Tehnoloģijas kļūst par aizsardzības spēku veidu un ikdienu, un tās ir uzmanības centrā arī augsta līmeņa jauno tehnoloģiju konferencē Vašingtonā, ASV, kur piedalās arī Latvijas pārstāvji. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele stāsta, ka Latvijai ir labas izstrādes un piedāvājumi vairākās jomās.

Ārvalstu investoru padome Latvijā valsti un pašvaldības aicina efektīvāk izmantot kapitālu Latvijas publiskajos uzņēmumos un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību. Piemērus Baltijas mērogā intervijā Latvijas Radio izceļ Ārvalstu investīciju padomes Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.  

Šodien Mežaparkā notiks Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) “Vasaras konference”, kurā piedalīsies zvērināti revidenti, to palīgi un citi zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbinieki ne vien no Latvijas, bvet arī Lietuvas un Igaunijas revidentu asociācijām, kā arī Finanšu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvji. Kā norāda Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Armine Movsisjana, revidentu loma tautsaimniecībā ir ļoti svarīga, jo revidenti ieskatās uzņēmuma finanšu pārskatos, lai secinātu, ka visos būtiskajos aspektos to darbība ir atbilstoša. Latvijā revidenti esot augsti kvalificēti profesionāļi un darbojas atbilstoši starptautiskiem standartiem un ētikas kodeksam. Konferencē plānots apspriest revīzijas pakalpojumu kvalitātes izaicinājumus Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ētikas kodeksu, tostarp profesionālo grāmatvežu neatkarības standartus Valsts kontroles skatījumā, jaunās tehnoloģijas un to ietekmi uz revīziju un grāmatvedību, kā arī kriti

Skolas Latvijā ir sagatavojušās jaunajam mācību gadam, apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders. Aptuveni 420 tūkstoši iedzīvotāju rudenī sāks vai turpinās mācības dažādos izglītības līmeņos. To vidū ap 220 tūkstošiem ir vispārējās izglītības skolu audzēkņi, tiem pievienojas aptuveni 90 tūkstoši pirmsskolnieku, kā arī speciālās izglītības un profesionālās izglītības studentu. Pedagogu trūkuma jautājums joprojām ir aktuāls, taču dažādās pašvaldībās aina atšķiras. 

Ārvalstu iejaukšanās riski pastāv arī Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, norāda Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica no "Jaunās vienotības". Šodien, 22. augustā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes pulcējas uz sanāksmi, kuras darba kārtības centrālais jautājums ir demokrātijas apdraudējumu atpazīšana un iespējas uz tiem reaģēt nacionālā un Eiropas līmenī. Atsevišķa darba sesija sanāksmē būs veltīta situācijai Baltijas jūrā, hibrīddraudiem, kā arī migrācijas instrumentalizācijai.  

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns par to, kā aktuālākie un svarīgie pasaules notikumi, publiskā retorika, virzība uz mieru Ukrainā ietekmē mūsu sabiedrību. 

Norisinājusies Ukrainas prezidenta un ASV prezidenta tikšanās Baltajā namā. Par Donalda Trampa izteikumiem, apspriestas drošības garantijas Ukrainai un miera samita iespējas. Cik tikšanās Vašingtonā bijusi izšķiroša? Saruna ar Eiropas parlamenta deputātu Rihardu Kolu no Nacionālās Apvienības. 

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, atklāj satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"). 21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm. Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs. Attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti. Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Situācija laukos un zemnieku noskaņojums pašlaik ir nervozs – lauksaimniekos sakrājies nogurums gan lietavu, vēja un krusas nodarīto postījumu dēļ, gan tāpēc, ka ik katrā saulainajā dienā ražas vākšanā tiek aizvadītas pat 16 stundas. Tādēļ lauksaimnieki iebilst pret kontrolējošo dienestu pārbaudēm un atskaišu prasīšanu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa un citu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šodien tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu klimatisko apstākļu dēļ radušās sekas laukos.

Pretēji valsts institūciju paustajam, ka Latviju apmeklējušo tūristu skaits atgriezies un pat pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni, tūrisma nozarē strādājošie uzsver, ka aina nemaz nav tik pozitīva. Labākais gads tūrismam līdz Covid-19 pandēmijai bijis 2019. gads, kad naktsmītnēs viesi bija pavadījuši piercarpus miljonus nakšu, savukārt pērnajā gadā pavadīto nakšu skaits bijis tikai 4,7 miljoni. Tādu ainu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja tūrisma eksperts un "Travelnews.lv" vadītājs Aivars Mackevičs. Eksperts kā tūristu skaita samazinājuma galvenos iemeslus min ģeopolitisko situāciju gan Krievijas kara ietekmē, gan saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos, jo izraēlieši vairs nebrauc izmantot Latvijas medicīnas un SPA pakalpojumus.

Līdzšinējās ziņas par piektdien, 15. augustā, iespējamo Trampa un Putina tikšanos ir ar negatīvu zīmi, jo Baltais nams jau sešus mēnešus turpina mēģināt panākt mieru tikai uz Ukrainas rēķina. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt vērtēja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors Artis Pabriks. Uz Krieviju nekāds spiediens nav izdarīts, tāpēc abu līderu tikšanās, ja tāda vispār notiks, vai nu beigsies ar neko, vai arī tiks panākta kāda vienošanās, kas atgādinās 1939. gada augusta vienošanos, un viss spiediens tiks izdarīts uz Ukrainu, pauda Pabriks. Savukārt Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri šodien ārkārtas sanāksmē tiešsaistē apspriedīs situāciju Ukrainā un piektdien Aļaskā paredzēto ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos. Izskanējis, ka vienošanās starp Krieviju un Ukrainu nozīmētu kādu teritoriju apmaiņu.

Pašvaldībām tas nav nekas jauns – konsolidēt līdzekļus un raudzīties dažādos virzienos, kur varētu samazināt izdevumus. Tā Latvijas Radio sacīja Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. Viņš teica, ka vakar, 6. augustā, pašvaldību pārstāvjiem tiekoties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no „Jaunās Vienotības”, uzklausīti ministrijas priekšlikumi samazināt izdevumus. Taču sarunas pēc būtības un lēmumi vēl sekos, teica Kaminskis.

Vai lauksaimnieku situāciju izdosies atvieglot ar apdrošināšanu, tas būs atkarīgs no iepriekš noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā lauksaimnieki par apdrošināšanu nesūdzējās, bet šogad gan būšot sliktāk, raugoties uz tiem segumiem, kurus zemnieki iegādājušies. Valdība otrdien, 5. augustā, ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.  Abašins norāda, ka valdības izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā neietekmēs apdrošinātāju maksājumus - lauksaimnieki tos saņems.

Daudziem lauksaimniekiem nebūs ražas vispār vai arī tā būs ļoti sliktas kvalitātes – tāda, ko varēs izmantot tikai lopbarībai. Bēdīgu ainu Latvijas Radio programmā Labrīt iezīmēja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības, uzsverot, ka izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā ir pilnīgs pamats. Viņš atzina, ka arī cenas Latvijā izaudzētajam varētu pieaugt. Krauzē arī norādīja, ka Eiropas Komisija plāno aicināt dalībvalstis veidot riska fondus, ieguldot gan Eiropas līdzekļus, gan valstu līdzekļus. Tā būtu kā viena no iespējām lauksaimnieku izdzīvošanai ilgtermiņā. Ministrs arī teica, ka šajā fondā būtu jāiegulda arī lauksaimniekiem pašiem. Tam visam vēl vajadzīgi ļoti rūpīgi aprēķini, jo gadījumos, kad seko vairāki nelabvēlīgi gadi pēc kārtas, jebkurš riska fonds būs izsmelts. Ministrs paskaidroja, ka riska fondi darbojas, ņemot vērā kopējos saimniecības ieņēmumus. -- Jau maijā lauksaimnieku sejās parādījās bažas par šī gada ražu, jo lielās lietavas apludināja lau

Rīgā norisināsies starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Pasākuma mērķis ir stiprināt saikni ar Latviju, veicināt pieredzes apmaiņu un sekmēt Latvijas nacionālo interešu pārstāvību starptautiskajā vidē. Forumam pieteikušies vairāk nekā 100 Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri strādā ANO, ES institūcijās, NATO, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās struktūrās. Īpašo uzdevumu vēstniece diasporas lietās Zanda Grauze norāda, ka ir vairāki simti cilvēku, kurus darbam starptautiskās organizācijās nosūtījusi valsts, bet tikpat apmēram ir tādi, kas veido savu karjeru individuāli. Forums notiek jau ceturto reizi.