Latgolys Stude

Rēzeknis nūvodā 3. oktobrī aizvadeits augsta leimiņa Latgolys uzjiemiejdarbeibys forums, kura mierkī nūruodeits – veiduot Latgolu kai pilotteritoreju socialajai i ekonomiskajai izaugšonai, kas baļsteita iz zemis i cylvāku kapitala pylnvierteigu izmontuošonu. Forumu organizej bīdreiba “Latvijas Formula 2050”. I šudiņ skaidruosim, kur mes kūpeigi Latgolys regionu varātu īraudzeit piec 25 godu, i kas juodora socialuos i ekonomiskuos izaugsmis regionā veicynuošonai.   Sarunā šudiņ pīsadola LMT prezidents, bīdreibys “Latvijas Formula 2050” vaļdis prīšksādātuojs dr. Juris Binde, AS “Latvijas Finieris” padūmis lūceklis, Latvejis dorba devieju konfederacejis padūmis lūceklis Uldis Bikis (Biķis), Vīduos administracejis regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) parlamentarais sekretars Jānis Patmalnieks (Vienotība), Latvejis Universitatis profesore Zaiga Krišjāne.

Mozpiļsātu školuos izgleiteibys kvalitatei juobyut taidā pošā augstā leiminī kai lelpiļsātuos, skaita Guntis Ungurs. Jis ir catūrtuo kursa pedagogejis students Daugovpiļs Universitatē i jau catūrtū godu struodoj Kruoslovys Varaveiksnys vydsškolā par matematikys i informatikys školuotuoju. Jis pats itamā školā vuicejuos da 12. klasis i ari ite gribēja struoduot, partū ka taišni ituos školys školuotuoji jū īdvasmuoja palikt par školuotuoju. Ituo gods pavasarī Guntis dabuoja jaunū stipendeju kimejis, biologejis i matematikys školuotuojim „Storp mums ir kimeja”.  

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, Saeimā paātrinātā kārtībā tiek virzīts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Jaunais likums ļaus paātrinātā veidā izvietot pretmobilitātes šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību, paralēli atsavinot atsevišķus nekustamos īpašumus, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu, Likums attieksies uz teritoriju sešās austrumu pierobežas pašvaldībās, un patreiz kopējā atsavināmā platība iezīmēta līdz 2000 ha 30 km zonā no robežas. Aizsardzības ministrija sola ar katru zemes īpašnieku runāt atsevišķi un personiski, bet īpašuma atsavināšanu veikt saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgas atlīdzības izmaksu. Līdz šim kā pašvaldības tā pierobežas lauksaimnieki un zemju īpašnieki vairākkārt pauduši bažas par jaunajā likumā iekļauto. Likuma pieņemšanas procesu, iebildes un iespējamās likuma i

Par leitainuos vosorys atstuotajom sekom, ražu i izdzeivošonys īspiejom, par lauksaimnīku dorbu i dzeivi Latvejis i ES Austrumu galejā pīrūbežā šudiņ, komunikaceju i izpratni tūpūšuo pretmobilitatis lykumprojekta sakarā saruna ar lauksaimnīku, Rēzeknis nūvoda zemnīku saimnīceibys “Zelmeņi” saiminīku, Latgolys ražojūšū lauksaimnīku apvīneibys vaļdis prīšksādātuoju i Lauksaimnīceibys organizaceju sadarbeibys padūmis vaļdis lūcekli Aivaru Bernānu.

Energo naatkareiba, vieja parku atteisteiba Latvejā i Latgolē ir temys, par kurom pādejā laikā daudz runuots, i taišni vieja parku projekti ir radejuši bažys i pretesteibu sabīdreibā. Kaida ir komunikaceja nu politikim, īriednim i atteisteituojim, kai ari kū sabīdreiba sagaida, parkū tik daudz runoj par dezinformaceju itymā vaicuojumā, i ari par tū, cik vieja parku byus Latgolā, itūreiz sarunā pīsadola Klimata i energetikys ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Latvejis Vaļsts mežu Nakustamū eipašumu izpilddirektors Valdis Kalns, Augšdaugovys nūvoda īdzeivuotuoja i Leivuonā nūtykušuo Latgolys vieja foruma daleibneica Ilze Mežniece, Preiļu nūvoda z/s "Salenieki" saiminīks Gustavs Norkārklis i Baltejis pietnīciskuos žurnalistikys centra “Re:baltica” žurnaliste Evita Puriņa.

Aizvadeitī mieneši Latgolā īsazeimiejuši ar jaunu politiskū vadeibu pošvaldeibuos, jaunu Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmi, saasynuotim rūbeža styprynuošonys vaicuojumim, leitainuos vosorys pamastom sekom i niu ari Saeimys vieliešonu gaideišonys laiku. Tys ness ari sovus izaicynojumus komunikacejā. Tū vysu i vēļ cytys pādejuo laika aktualitatis puorsprīžam ar kolegim, vītejim žurnalistim  — laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnalisti Egitu Terēzi Jonāni, Daugovpiļs informativuo interneta portala "Chayka" žurnalisti Annu Luīzi Ruskuli i Anželiku Litvinoviču, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnalisti.

16. augustā par Izgleiteibys i zinuotnis ministrejis organizātuo konkursa uzvarātuoju atzeita i par Latvejis Jaunīšu golvyspiļsātu 2026 pasludynuota Rēzeknis vaļstpiļsāta. Itymā godā Latvejis jaunīšu golvyspiļsāta ir Līpuoja, bet pārnejā godā taids tituls beja Leivuonam. Kū tod dūd itaids statuss konkretai piļsātai i pošvaļdeibai, kaida ir jaunīšu dzeive Rēzeknē, i kaidys aktivitatis nuokušgod jaunīši reikuos Rēzeknē, par tū raidejumā sprīžam kūpā ar interešu izgleiteibys īstuodis Austrumlatvejis radūšū pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis absolventu, nu jau jurisprudeņcis studentu Latvejis Universitatē Mārtiņu Mikažānu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 11. klasis škoļneicu Nikolu Princovu i Leivuona jaunīšu centra „Kvartāls” vadeituoju Mariju Driksnu.

Paguojs vaira nakai mieness kai vairuokuos Latgolys pošvaļdeibuos piec vītvaru vieliešonu pi vadeibys grūžu jauni prīšksādātuoji. Kaidi izaicinuojumi jau niu radzami pošvaļdeibuos, kas paradzams iz prīšku, kas ar naudys maceņa bīzumu i aizsardzeibys vaicuojumim i kaidi atteisteibys plani īcarāti, par tū sarunā ar Rēzeknis nūvoda pošvaldeibys prīšksādātuoju Guntaru Skudru (īvālāts nu "Jaunā Vienotība", Kustība "Par!", Latgales partija, JKP), Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija) i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvijas Zaļā partija).

Latgolys planavuošonys regions kai struktura izveiduots pyrma 19 godu, nauda nu vaļsts pamatbudžeta, bet mierkis — regiona atteisteibys planavuošona, koordinaceja, pošvaldeibu i vaļsts īstuožu sadarbeiba. Latgolys planavuošonys regionā ir pīci nūvodi i divejis vaļstspiļsātys — kūpā vaira nakai 22 % nu Latvejis teritorejis. Pādejūs godus planavuošonys regiona atteisteibys padūmi vadeja Sergejs Maksimovs, bet niu politiskā leiminī Latgolys regiona intereses puorstuovēs Aldis Adamovičs, Preiļu nūvoda dūmis prīšksādātuojs (Jaunā Vienotība). Jis skaita, ka leidz šam Latgolys planavuošonys regions bejs vīns nu aktivuokūs storp puorejom itaida veida strukturom. Ari finansiejums pādejūs godūs Latgolai ir bejs reglars leluokuos i mozuokuos specialuos proramuos. „Ka mes pajamam nu 2012. gods, tod ir bejušs treis programys aptyvai 100 miļjonu eiro apmārā.” Tuoluokajā planavuošonys regiona dorbā jaunais vadeituojs Aldis Adamovičs izsvoru liks iz vītejūs ceļu sakuortuošonu pīrūbežā, puorrunom ar Aizsardzeibys ministreju p

Latgaliski rokstūšim autorim pyrmū reizi tyka pīduovuotys rezideņcis Rēzeknis nūvoda Lūznovā. Desmit dīnu garumā, dzeivojūt Lūznovys muižā, rakstnīkim, muzikim, tulkuotuojim ci pietnīkim beja īspieja īsadvesmuot i suokt jaunus dorbus, i pusgoda laikā piec byušonys rezideņcē, jī plašuokai auditorejai pīduovuos skaitamus ci klausomus sovus radeitūs jaundorbus. Itūgod taida īspieja beja pīcim rezideņtim. Kū eisti nūzeimoj rodūšuos rezideņcis, kū tys dūd rakstnīkim i muzikim, kū tys dūd pošai Lūznovys muižai, kas par tū moksoj, i voi tys varātu dūt papyldu stimulu latgalīšu volūdys atteisteibai, populariziešonai i jaunu dorbu radeišonai, šudiņ runojam ar Lūznovys muižys puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, latgalīšu kulturys kusteibys Volūda projektu vadeituoju Edeiti Laimi i jaunū autoru, kurs vaira literarajuos aprynduos palyka pazeistams pārnejā godā piec uzvarys latgalīšu kulturys kusteibys Volūda organizātajā latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga” - Silvestru Solovjevu. "Apsaverūt statistiku, tī ruodeituo

Mozais Leivuona nūvods itamuos pošvaļdeibu vieliešonuos izacēle naviņ ar ilggadejuo varys vadeibys turātuoja nūmaineišonu, bet ari ar jaunuokuo pošvaļdeibys vadeituoja īvieliešonu. 24 godus jaunais Dāvids Rubens ar juo puorstuovātuos “Jaunuos konservativuos partejis” sarokstu Leivuona nūvoda vieliešonuos dabuoja 34 % vālātuoju atbolstu, izkonkurejūt parteju „Latvejis atteisteibai” i da itam bejušū prīšksādātuoju Andri Vaivodu, kurs pošvaļdeibu vadejs gondreiž tikpat godu, cik niu ir jaunajam prīšksādātuojam. Dāvids Rubens īt nu Leivuona nūvoda Rudzātu, roksta prozu latgaliski i da šam struoduojs Vaļsts nakustamajūs eipašumūs. Prioritatis, kurys Dāvids izsviers sovā jaunajā omotā, ir īsaistūša i īdzeivuotuojim tyva pošvaļdeibys puorvaļde i ekonomiskuo stabilitate. Par jaunim cylvākim politikā šudiņ sarunā ar Leivuonu nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Dāvidu Rubenu. Sovu īīšonu politikā Dāvids skaidroj ar piļsūniskū aktivitati. „Kai es varu sēdēt molā, ka es radzu, ka var dareit sovaižuok? Tys ir kotra cylvāka

Aizvadeiti daleibnīku skaita ziņā vīni nu īspaideiguokūs Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku, kas Reigā nedelis garumā puļcēja vaira nakai 38 000 dzīduotuoju, doncuotuoju, muziku i vysaidu cytu muokslinīciskūs kolektivu daleibnīku nu Latvejis i diasporys. Pādejī itaida mārūga školānu dzīšmu svātki nūtyka pyrma desmit godu – 2015. godā. Ar eipašu gondarejumu nu svātku iz sātu atsagrīze Latgolys dzīduotuoji, puorvadūt vairuokys bolvys, jūs vydā i Bolvu Muzykys školys kors, kas nu svātku atbrauce ar „Koru karūs” dabuotū Lelū bolvu. „Vysa estrade pīsacēle kuojuos i vysa publika ari beja kuojuos. Taids gūds! Itys ir gūds i miļzeiga atbiļdeiba mums kai bolvys sajiemiejim!” – par augstuokuos bolvys sajimšonys sajiutom stuosta kora vadeituoja Linda Vītuola (Vītola). „Prīca, gondarejums i breižim pat nareala sajiuta – voi tys ir nūtics ar mums.” 76 Latvejis izgleiteibys īstuožu lobuokūs koru konkurencē pyrmū treju vītu sajiemieju vydā ir ari Rēzeknis suokumškolys zānu kors i Tiļžys pamatškolys kors.   „Pā

Napaseņ aizvadeitys pošvaļdeibu vieliešonys Latvejā, kas daudzim izraiseja ari taidu kai piecvieliešonu pokmeli. Koč ari varēja dūmuot, ka Latgolys sabīdreiba ir konservativa i izalosa vysim labi zynomys vierteibys, bet vairuoki politiskūs procesu vāruotuoji nabeja gaidejuši tik vīnnūzeimeigu vieliešonu rezultatu, par pīmāru, Daugovpilī, taipat Rēzeknē naprognozēja tik puorlīcynūšu pyrma tam atlaistuo par Rēzeknis piļsātys nūvesšonu gondreiž da bankrota Aleksandra Bartaševiča („Kūpā Latvejai”) atsagrīsšonu pi varys. Kai procesus informativajā telpā pyrma i piec vieliešonu viertej medejprateibys i Sabīdriskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis eksperte, Reigys Tehniskuos universitatis Rēzeknis akademejis docente i vodūšuo pietneica ar doktora gradu komunikacejis zynuotnē Sandra Sprudzāne, kura kasdīnā pietej medeju darbeibu i medeju etiku, i sabīdreibys medejprateibu, – tū, cik labi varim orientētīs informacejā, cik vīglai myus „var apvest ap pierstu”, kai muokam atškiert objektivu informaceju i fakt

Rēzeknis vaļstspiļsātā dzeivoj drupeit vaira nakai 26 000 dzeivuotuoju. Piļsātā, kur bezdorbs sasnādz 7,2% nu dorba spiejeigū cylvāku, i struodojūšū cylvāku videjuo olga ir tikai 1165 eiro, pyrma goda tyka atlaista piļsātys dūme i ar lykumu īcalta pagaidu administraceja. Īmeslis ir īprīkšejuos politiskuos varys naspieja sabalansēt budžetu, īleinūt miļzeigūs poruodūs, kū piļsāta vaira navarēja paceļt. I pagaidu administracejai tys beja juosakuortoj goda laikā da nuokušajom vieliešonom, voi vysmoz juostabilizej situaceja, kab piļsāta naītu bankrotā. Ir paguojs gods, nūtykušys ari pošvaļdeibu vieliešonys. Rēzeknīši otkon ir izdarejuši sovu izvēli par lobu tam pošam politiskajam spākam “Kūpā Latvejai” i tuo vadeituojam Aleksandram Bartaševičam, kurs ari pyrma tam tyka atlaists. Kas pa godu pagaidu administracejai ir izadevs, i kaidi ir secynuojumi par ūtrys leluokuos Latgolys vaļstspiļsātys Rēzeknis nuokūtnis atteisteibys perspektivom, par tū saruna ar nu jau bejušū Rēzeknis pagaidu administracejis vadeituoju Gun